/nginx/o/2018/07/06/8225396t1h9233.jpg)
Edvarda Smiltēna paziņojums par aiziešanu no partijas «Vienotība» ir svarīgāks notikums par ekonomikas ministra Arvila Ašeradena iecelšanu partijas vadītāja amatā, aģentūrai LETA pauda politologs Filips Rajevskis. «Pārsteigums par Smiltēna aiziešanu no «Vienotības» padarīja Ašeradena iecelšanu par nepārsteigumu,» bilda politologs.
Pēc eksperta domām, Smiltēna aiziešana partijai ir liels zaudējums, jo politiķis ir pietiekami redzams kopš brīža, kad iepriekš uz partijas vadītāja amatu konkurēja ar Andri Piebalgu.
«Smiltēns šī gada laikā ir izmantojis iespēju būt medijos kā viena no «Vienotības» sejām, un šādas personas zaudēšana ir sāpīga. Es negribu apgalvot, ka cilvēki pametīs «Vienotību», bet Smiltēna solis var kalpot kā impulss,» teica politologs.
Rajevska vērtējumā, Ašeradens ir cienījams politiķis, tomēr viņš ir stājies priekšgalā partijai, kas ir neapskaužamā situācijā. «Ašeradenam ir nopietni jāpārdomā partijas priekšsēdētāja stratēģija, lai atjaunotu partijas biedru uzticību partijai un vēlētāju uzticību. Domāju, ka partija ir ceļama un tai ir iespējams kaut ko paveikt,» sacīja politologs.
Tajā pašā laikā viņš atzina, ka «Vienotība» aizvien vairāk un vairāk izlaiž iniciatīvu no savām rokām. «Arī šodien lielākā ziņa ir Smiltēna lēmums pamest «Vienotību», nevis Ašeradena ievēlēšana. Tie nav labi simptomi,» sacīja eksperts.
Rajevksis ir pārliecināts, ka «Vienotībai» nepieciešams aktivizēt darbu valdībā un parādīt, ka partija spēj kaut ko ietekmēt un izdarīt, bet tas prasa kopīgu ministru darbu.
«Tāpat sabiedrības uzmanības centrā būs Solvitas Āboltiņas vēlme kļūt par diplomāti. Ja tas tiks kārtots tāpat kā pirms četriem gadiem tika kārtots Āboltiņas deputātes mandāts, tad tas būs izteikts negatīvs impulss,» piebilda Rajevskis.
Jau ziņots, ka uz partijas priekšsēdētāja amatu sākotnēji bija pieteikti divi kandidāti - Ašeradens un Smiltēns. Tomēr šodien Smiltēns paziņoja, ka izstāsies no partijas, kā arī «Vienotības» Saeimas frakcijas.
Līdz ar to balsojumā Ašeradens bija vienīgais kandidāts uz partijas priekšsēdētāja amatu.
Kopumā bija izsniegtas 249 vēlēšanu zīmes, bet urnā bija 237 zīmes, kuras visas bija derīgas. Kopumā Ašeradenu atbalstīja 175 kongresa delegāti.
Par partijas domes priekšsēdētāju ievēlēts Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš, bet viņa vietnieci - Jaunatnes organizācijas pārstāve Santa Zarāne.
Partijas valdē ievēlēti Jānis Rozenbergs, Edgars Ikstens, Laimdota Straujuma, Olafs Pulks, Jānis Reirs, Vilnis Ķirsis, Ainars Latkovskis, Edgars Rinkēvičs, Raimonds Čudars, Rihards Kozlovskis, Kārlis Šadurskis, Hosams Abu Meri, Edmunds Jurēvics, Uģis Rotbergs.
Līdz šim «Vienotības» priekšsēdētāja pienākumus pildīja Andris Piebalgs, kurš šoreiz uz šo amatu nepretendēja.
/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)