Arī deputāts Anrijs Matīss nevēlējas komentēt, kurš būtu piemērotākais kandidāts partijas vadītāja amatam. Tomēr viņš akcentēja, ka «Vienotība» «sen jau vairs nav tā partija, kurā iestājos», jo pēdējie trīs gadi aizvadīti nepareizi, nodarbojoties ar sevis iekšējo apkarošanu nevis ar valstisku jautājumu risināšanu. Tāpēc jautājums ir, vai kāds no minētajiem pretendentiem ir gatavs nest pārmaiņas un īstenot saturiskas lietas, piemēram, atgriežoties pie partijas pamatvērtībām par eiropeisku politiku un tiesisku valsti, pie kurām līdz šim ir strādāts vien pastarpināti, sacīja Matīss. Būtiski, vai šīm idejām «Vienotībā» vēl ir kāda nākotne, jo valstisko ideju trūkums būtu problēma partijai, uzsvēra deputāts.
Tāpat svarīgs būs valdes sastāvs un jaunās vadības deklarētā programma. Kā labs piemērs partijai turpmākajai darbībai ir aktīvā iesaiste nodokļu reformas sagatavošanā. Tā bijusi gandrīz vienīgā nopietnā aktivitāte, kurā pēdējā laikā politiskais spēks iesaistījies, piebilda politiķis.
Līdzīgi deputāts Jānis Upenieks neatklāja, par kuru pretendentu varētu nobalsot, jo politiķis vēl vēlas uzklausīt kandidātu piedāvājumu kongresā. Svarīgākais, lai nākamajam vadītājam būtu vīzija, ko darīt ar esošo situācija, atbilstošs rīcības plāns un spēja to īstenot. Vaicāts, vai «Vienotība» var atkal atgūt iepriekšējo popularitāti, politiķis atbildēja, ka «viss kaut kas ir iespējams» un ka ir svarīgi, lai partija spētu saliedēsies un līderis varētu īstenot vīziju par partijas tālāko darbību.