/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/06/8228780t1hb80a.jpg)
Latvijas diplomātiskajā un konsulārajā dienestā patlaban ir 74 diplomāti ar atbilstošu diplomātisko rangu vēstnieka amata ieņemšanai, atsaucoties uz Ārlietu ministrijas sniegto informāciju, vēsta «Latvijas Avīze».
Vairāk nekā 70 Latvijas diplomātu patlaban var pretendēt uz vēstnieka amatu (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tikmēr Latvijai ārvalstīs ir 37 vēstniecības. Vēl gan ir septiņas pastāvīgās pārstāvniecības - ANO, NATO, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā un citās starptautiskajās organizācijās, pa vienam konsulātam Pleskavā un Vitebskā, kā arī ģenerālkonsulāts Sanktpēterburgā.
Tas nozīmē, ka vairāki desmiti diplomātu, kuru rangs jau tagad atļauj ieņemt vēstnieka amatu, pašlaik strādā zemākos amatos Latvijas vēstniecībās ārvalstīs vai Ārlietu ministrijā, vēsta laikraksts.
LETA jau ziņoja, ka partijas «Vienotība» Saeimas frakcijas priekšsēdētāju Solvita Āboltiņa pieļauj iespēju nolikt deputātes mandātu pirms 12.Saeimas darbības beigām, lai atgrieztos diplomātiskajā dienestā, to viņa iepriekš apliecināja žurnālistiem. Politiķe arī norādīja, ka viņas atgriešanās diplomātiskajā dienestā ir atkarīga no tā interesēm.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičš (V) ar Āboltiņu ir apspriedis iespējamo politiķes atgriešanos ārlietu dienestā, aģentūrai LETA iepriekš apstiprināja ministra padomnieks Mārtiņš Drēģeris.
Vienlaikus viņš norādīja, ka šobrīd sīkākus komentārus sniegt nav iespējams, piebilstot, ka Āboltiņai ir bijusi ilgstoša pieredze ārlietu dienestā, un viņa ir bijusi arī ĀM Konsulārā departamenta direktore, pirms sākusi politiķes gaitas. Tāpat ir vairāki precedenti, kad politiķi ir atgriezušies ārlietu dienestā un pēc tam pildījuši diplomāta pienākumus, piemēram, Ārlietu ministrijas ģenerālinspektors Māris Riekstiņš un Latvijas vēstnieks Francijā - Imants Lieģis.
«Tas nav nekas ārkārtējs, jo ārlietu dienests bijušajiem diplomātiem ir atvērts. Mēs nekad nekomentējam kandidātus un kandidatūras pirms nav pabeigtas visas nacionālās procedūras un no citas valsts saņemta piekrišana par konkrēta vēstnieka amatu, tādēļ par konkrētu valsti, amatiem un laiku nevaram sniegt komentārus,» skaidroja Drēģeris.
Tāpat viņš uzsvēra, ka personai sākumā jāatgriežas ārlietu dienestā, un tikai tad ĀM Atestācijas komisija lemj uzņemt personu atpakaļ dienestā, pēc cilvēka prasmēm un pieredzes skatoties, ko konkrētā persona darītu ārlietu dienestā. «Runāt par konkrētām valstīm un amatiem, pirms persona nav uzņemta atpakaļ ārlietu dienestā, būtu pāragri,» piebilda ministra padomnieks.