Cik gan bieži dzīve piespēlē liktenīgus pavērsienus, kas sākotnēji šķiet mums nepiemēroti, bet vēlāk bez tā vairs nespējam savu ikdienu baudīt. Tā notika ar jauno modes dizaineri Madaru, kurai, stājoties augstskolā, pat prātā nenāca studēt apģērbu dizainu, tomēr tagad viņa savu «TILEIDYLLE» kolekciju prezentēs Londonā. Spīts un vēlme iet grūtāko ceļu - tas jauno modes dizaineri strauji virzīja pretī mērķim!
Pašmāju dizainere Madara Nusbauma: esmu vietā, kur spēju būt pati!
Madara un mode - kur pirmo reizi satikāties? Kādas tev asociācijas ar šo apziņu, ka vēlies turpmāk studēt dizainu un veidot tērpus?
Absolvējot devīto klasi, zināju, ka turpmāk mācības jāturpina profesionālās izglītības iestādē. Kaut ko saistītu ar dizainu vai mākslu. Visus pamatskolas gadus vēlējos tikt vietā, kur spēšu būt es pati. Sākt jaunu dzīves posmu, tā sakot... Jutu nepieciešamību pamest posmu, kurā nejutos pietiekami. Man ieteica izskatīt piedāvājumu Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolai. Nolēmu pieteikties, un iestājeksāmenu rezultātā varēju sākt mācības apģērbu dizaina izglītības programmā. Pēc diplomdarba prezentēšanas Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā man tika dotas fantastiskas iespējas atrādīt projektu «TILEIDYLLE» citos modes pasākumos Latvijā. Neskatoties uz grūtībām, dizains ir joma, kurā vēlos palikt ar vēlmi tiekties tālāk. Šobrīd esmu aizrāvusies ar apģērbu un aksesuāru dizainu.
Kā tas notika, ka šoruden tavu kolekciju «TILEIDYLLE» redzēsim Londonā?
Pēc izstrādātā diplomdarba prezentēšanas RDMV tiku uzaicināta uz Latvijas Modes nedēļas Modes Manifestāciju, pēc kāda laika sekoja uzaicinājums piedalīties konkursā «Vidzeme Fashion show». Konkursa rezultātā esmu ārkārtīgi pateicīga par iespēju 17. septembrī prezentēt projektu «TILEIDYLLE» Brillante Fashion show Londonā. Sākotnēji pat neapjautu, ka apģērbu dizains būs joma, kuru studēšu, kurā palikšu censties tiekties tālāk. Un nenožēloju nevienu mirkli, ka absolvēju skolu kā apģērbu dizaina speciāliste.
Nejauši izvēlēts ceļš. Tā tam vienkārši bija jānotiek.
Grūti spriest. Kopš pirmā kursa apģērbu dizaina izglītības programmā, pašai pat sākotnēji to neapjaušot, centos apiet uzdotos uzdevumus un gāju grūtāko ceļu.. Semestra uzdevumi pārsvarā bija klasiski, kas it kā ir absolūti saprotami, jo pirmkārt jau ir jāizprot šūšanas un konstruēšanas pamati, lai pēcāk savas iegūtās zināšanas lietotu praksē. Taču nez kādēļ tas uz mani neiedarbojās. Par piemēru minot, semestra uzdevums - klasiska žakete! Pedagogiem, cik saprotu, nācās panākt to, lai es varētu atšķirties, no kā gan sākumā mani vēlējās atrunāt, virzījos no uzdotā uz pilnīgi pretēju pusi.
Galarezultātā tapa futūristiska žakete ar slēdžu aizdarēm katrā sānā un piedurknēm, kas atgādina lielas caurules.
Bija tieksme izvēlēties audumus, kurus neiesaka izmantot mācību procesā. Ne vienu reizi vien raudādama skolā pie šujmašīnas sēdēju, jo audums par slidenu, elastīgu vai diegi cilpas meta, jo šujmašīna nav paredzēta tāda tipa audumam. Kā rezultātā no skolotāju puses ne vienu reizi vien izskanēja «es taču tev teicu, bet tu atkal šitā!» vai «traki!». Pagadījos vienmēr uzlikt sev tādu kā nastu darba procesā. Tamdēļ droši vien brīžiem biju apgrūtinājums skolotājiem. Taču, manuprāt, vēlmē būt patstāvīgai un radīt to, kas ir manās interesēs, ātri mācījos. Pirmajā kursā jau sāku iegaumēt konstrukcijas no galvas.
Tu esi stūrgalvīga!
Šķiet, ka esmu stūrgalvīga gan. Taču aizvien pateicos skolotājiem, ka saprata, ka esmu izvēlējusies tādu ceļu un ne citādu, lika man mieru un ļāva izpausties pēc savas patikas, lai tikai mani interesētu mācību process. Man tas vienkārši bija savādāks.
Kas tev pašai bija atklājums, kad sāki studijas un pēcāk zināšanas lietoji reālā darbā?
Ne gluži atklājumi, taču iepriekš pat neapjautu, cik patiesībā liela precizitāte nepieciešama, pirmkārt jau konstruējot, otrkārt, veidojot dizainu jau taustāmā veidā. Visas nianses jāiegaumē un šūšanas procesa kārtība. Apjaust to, ka ir iemesls, kādēļ grafika, literatūra, rasēšana, visi mākslas priekšmeti ir nepieciešami kā palīglīdzeklis tevis izvēlētajai dizaina programmai un tālākai attīstībai.
Kolekcija «TILEIDYLLE». Pastāsti nedaudz par tās filosofiju un vadlīnijām... Iedvesmu un vīziju.
Mana personīgā filozofija ir interpretācija par pieredzi. Drīzāk atskārsme par dzīvi un notiekošo sev apkārt, tostarp sevi pašu.
No skolas puses tika dots uzdevums: rast iedvesmu latviešu mākslinieku darbos. Vadoties pēc uzdevuma, pielāgoju tā brīža sajūtas. Izvēloties kā iedvesmas avotu grafiķi Neli Zirnīti. Tādēļ, kolekciju veidojot, pieturējos pie vienkāršiem konstruktīviem risinājumiem un kā grafiska ornamentācija izmantoti flīžu krustiņi, kurus kā materiālu savos darbos iekļauju jau vairāku gadu garumā. Pielāgojoties dotajam uzdevumam, rezultāts atspoguļo mentālo stāvokli dizaina darba radīšanas posmā, kas principā ir slēpšanās no pasaules, taču tajā pašā laikā cenšanās sevi mierināt. Apģērbu simboliskā nozīme ir nastas nešana, par kuru liecina apģērbu komplektos veidotie slāņi. Tīrais koptēls. Ninasēti maigie toņi - pēc kā labāka gaidāma, sevis iekšējā miera meklēšana. Tā nu, pateicoties diplomdarba izveidei, tapa projekts «TILEIDYLLE».
Darbojies arī kā modele, vēlos jautāt - kāds ir šā brīža modeļu tirgus un iespējas? Kā latviešiem sokas šobrīd šajā jomā?
Iespēju ir daudz, tiklīdz esi gatavs strādāt ar īsto attieksmi komandas darbā. Modeļu tirgus ir kā mehānisms. Vairums tiek uz ārzemju aģentūrām. Mums jau ir daudz veiksmīgu modeļu karjeru stāstu, ar kuriem lepoties. Lielākā daļa aģentūrās esošo modeļu veiksmīgi startē modes biznesā ārpus Latvijas, ar ko mēs varam lepoties.
Dažādība materiālu izvēlē apģērbu komplektu veidošanā. Materializēt sajūtas. Gribētu ticēt, ka rudens sezona rādīsies ar interesantiem tamborējumiem, piemēram, džemperkleitām, dažādu garumu cimdiem vai metāliska spīduma šallēm, lakatiem kā akcentu. Sudrabs un rožu zelts. Grafiskas apdrukas. Interesantas mežģīnes. Šobrīd minu, kas pašai šķistu interesanti. Kā veidot apģērba komplektu ar piesaistošām detaļām. Principā pa lielam vairums sekos tendencēm pat nejauši, pieturoties pie sava tēla iezīmēm.