Pēc vienas stundas ilgas degšanas koka māja uzrādīja daudz labākus ugunsizturības rezultātus. Plastmasas logi keramzīta bloku mājā ātri reaģēja uz uguni, un pirmais logs izkrita jau pēc 7 minūtēm. Tikmēr koka logi lēni pārogļojās, un pirmais koka logs izkrita tikai pēc vairāk nekā pusstundas (35 minūtēm).
Būtiskus bojājumus mūra ēkai radīja metāla jumta sijas deformācija, kura karstuma ietekmē izliecās par 2,5 cm, ļaujot liesmām iekļūt pārsegumos, kā rezultātā pēc 36 eksperimenta minūtēm iebruka mājas jumts. Savukārt koka sija pēc stundu ilgas degšanas cieta tikai no ārpuses, zaudējot 3 – 4 cm pa perimetru, saglabājot nestspēju un nepieļaujot karsto dūmgāzu un liesmu nokļūšanu pārseguma konstrukcijās. Koka jumts eksperimentā necieta.
«Ar ugunsdrošību cilvēki nereti asociē degošu vai nedegošu ēku un materiālus. Bet patiesībā ugunsdrošība ir cilvēku drošība ēkā – ja izceļas ugunsgrēks, cilvēkiem ir jāspēj laikus evakuēties. Pati ēka nenodrošina cilvēku ugunsdrošību, bet gan katra indivīda rīcība tajā, piemēram, kā rīkojamies ar atklātiem uguns priekšmetiem vai kā uzstādām sadzīves elektroniku un uzraugām tās darbību. Risku ir daudz, un ugunsgrēki bieži izceļas tieši cilvēku neapzinātas rīcības rezultātā kā degoša, tā nedegoša būvmateriāla mājās. Tomēr, gudri izmantojot, koks var panākt līdzvērtību drošības līmenī ar nedegošiem materiāliem. Piemēram, kā redzams eksperimentā, arī logu materiālu izvēle ir ļoti būtiska māju būvniecībā, jo īpaši augstākās ēkās ar lielāku cilvēku skaitu. Jo ēkai ir lielāka ugunsizturība, jo cilvēkiem ir ilgāks laiks, lai droši atstātu degošās telpas. Arī koka sijas izturība liecina par to, ka ugunsgrēka gadījumā cilvēkiem ir daudz vairāk laika, lai tiktu ārā no ēkas neskartiem,» komentē SIA «Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts» laboratorijas tehniskais vadītājs Edgars Bukšāns.