Banku analītiķi: Augustā gada inflācija atkal varētu nedaudz pieaugt

«SEB bankas» makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA norādīja, ka jūlijā patēriņa cenu kritums par 0,7% salīdzinājumā ar jūniju ir nedaudz negaidīts, ko noteica galvenokārt krasais cenu samazinājums apģērbiem un apaviem par 11,1%.

Tāpat viņš minēja, ka gada inflācijas straujais kāpums, kas augstāko punktu sasniedza martā un aprīlī (+3,4%) ir nedaudz pierimis (jūlijā - +2,6%). Vienlaikus neliels gada inflācijas pieaugums vēl var sekot augustā, kad atkal var tikt sasniegts marta un aprīļa līmenis, taču turpmākajos šā gada mēnešos cenu kāpums gaidāms 2,5-3% līmenī.

«Patlaban lielas izmaiņas pārtikas cenās netiek sagaidītas, jo laika apstākļi ražas iegūšanai ir labvēlīgi. Tomēr atsevišķās grupās cenu kāpums var turpināties. Trešajā ceturksnī veidojas nosacījumi nelielam naftas cenas pieaugumam, kas gada pēdējos mēnešos mazināsies. Tikmēr ekonomikas apgriezieniem paātrinoties, inflācijas spiediens pakalpojumos kļūs izteiktāks. To parāda telekomunikāciju pakalpojumi, kuru cenas pēc ilgstošas lejupslīdes ir sākušas palielināties. No straujākas cenu celšanas joprojām attur salīdzinoši ierobežotā pircēju aktivitāte un arī izmaiņas mazumtirdzniecības konjunktūrā, ko raksturo jaunu konkurentu parādīšanās, kā arī interneta sniegtās un diktētās iespējas,» skaidroja Gašpuitis.

Tāpat viņš norādīja - lai gan inflācijas līmenis nebūs vērtējams kā augsts, iedzīvotāju inflācijas uztvere pastiprināsies krietni izteiktāk galvenokārt pārtikas sadārdzināšanās dēļ.

«Šā gada inflācijas prognoze ir 3%. Nākamgad inflācijai būtu jāpalēninās, tomēr būtiskas korekcijas viesīs nodokļu reformas ietekme (akcīzes nodokļa palielināšana), kuras ietekme uz inflāciju ir vērtējama 0,4-0,5% apmērā un tālāka patēriņa aktivizēšanās. Tādēļ inflācija nākamgad turēsies šā gada līmenī,» prognozēja Gašpuitis.

«Swedbank» jaunākā ekonomiste Linda Vildava aģentūrai LETA atzīmēja, ka jūlijā gada inflācija Latvijā sabremzējusies līdz šā gada zemākajam punktam, proti, patēriņa cenas augušas par 2,6%. Vairāk nekā puse no inflācijas kāpuma attiecināma uz pārtikas cenu pieaugumu.

«Apģērbu un apavu cenas, kā ierasts, samazinājušās, taču sezonālais pārtikas cenu kritums jūlijā šogad cenās nav atspoguļojies. Pārtikas cenas pagājušajā mēnesī augušas par 7%, kas ir straujākais kāpums kopš 2011.gada rudens. Pārtikas cenu pieaugumu visvairāk noteica dārzeņu un piena un piena produktu cenas. Ilgstošā aukstuma un vēlā pavasara dēļ vietējo dārzeņu ražas ir mazākas, kā arī tās kavējas par gandrīz mēnesi. Savukārt importa dārzeņi ir dārgāki. Tas noteicis dārzeņu cenu kāpumu par 17,9% jūlijā, salīdzinot ar gadu iepriekš. Piena un piena produktu cenas sadārdzinājušās globālo notikumu rezultātā. Piena ražošanas apmēru samazināšanās pie stabila pieprasījuma noteica cenu kāpumu, kas īpaši bija vērojams sviesta cenās,» klāstīja Vildava.

Vienlaikus viņa norādīja, ka pakalpojumu cenu kāpuma sabremzējumu lielā mērā noteicis tas, ka no gada inflācijas izzudusi ietekme no pērn paaugstinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ar mājokli saistītiem pakalpojumiem. Šo pakalpojumu cenas pirmajā pusgadā auga par vidēji 8,4%, bet jūlijā vairs tikai par 1,1%. Tajā pašā laikā cenas gana augstā līmenī noturēja gāzes tarifu sadārdzinājums mājsaimniecībām - pēc vairāku gadu deflācijas perioda zemo naftas cenu ietekmē gāzes cena jūlijā bijusi par 6,8% augstāka nekā pērn. «Tāpat apdrošināšanas cenu kāpums nezaudē duku,» piebilda Vildava.

«Swedbank» jaunākā ekonomiste arī atzīmēja, ka par spīti gada inflācijas tempa kritumam jūlijā tuvākajos mēnešos tālāks cenu sarukums diez vai būs. Būtiskāku cenu samazinājumu varēt sagaidīt gada pēdējos mēnešos, kad pērn bija lielākais inflācijas lēciens izejvielu cenu dēļ.

«Kopumā šā gada vidējā inflācija būs tuvu 3%. Neto algu izaugsme savukārt gaidāma uz pusi ātrāka. Rezultāts - iedzīvotāju pirktspējas uzlabojums,» sacīja Vildava.

Savukārt «DNB Bankas» makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA sacīja, ka cenu kritums jūlijā salīdzinājumā ar jūniju nedaudz pārsniedza sezonālo «normu», tāpēc gada inflācija jūlijā samazinājās līdz 2,6% no 3% mēnesi iepriekš, kas ir zemākais līmenis šogad.

Viņš minēja, ka cenu līmeni nozīmīgi ietekmēja naftas produktu cenu kritums biržās jūnijā eiro izteiksmē. Apģērbu cenu sezonālais kritums bija lielāks nekā šajā laikā parasti, tāpēc šo preču cenas gada laikā saruka par 3,6%. Turpretim aukstās vasaras dēļ dārgāki nekā citus gadus ir dārzeņi.

Tāpat starp galvenajiem cenu kāpuma veicinātājiem gan mēneša, gan gada laikā bija auto apdrošināšana. «No vienas puses, ir likumsakarīgi, ka tiek paceltas cenas produktam, kurš gadiem nesis zaudējumus. No otras puses, būtu interesanti saprast, kāpēc šīs cenas iepriekš tomēr tika noteiktas tik zemas, un kas pēkšņi ir mainījies. Iespējams, ka apdrošinātāji šādu cenu politiku īstenojuši tāpēc, ka OCTA ir populārākais apdrošināšanas produkts, un ar to piesaistot klientu, pēc tam ir iespējams pārdot arī cita veida polises. Tas nedaudz atgādina drukas iekārtu pārdošanu par ļoti zemām cenām, pēc tam zaudējumus atgūstot ar tintes pārdošanu,» sacīja Strautiņš.

Vienlaikus viņš arī atzīmēja, ka «visslavenākais produkts ekonomikas ziņās šobrīd noteikti ir sviests», kura cena gada laikā ir augusi apmēram divas reizes.

«Piena produktu kopējā tirgus cenu kāpumu nosaka nelabvēlīgie laika apstākļi galvenajos eksporta reģionos, kā arī 2014.-2016.gada zemo cenu perioda sekas, piemēram, trūkst jaunlopu ganāmpulku papildināšanai. Savukārt krasi atšķirīgo produktu cenu uzvedību nosaka patērētāji. Šogad ir publicēti ietekmīgi pētījumi, kas apšauba saistību starp sviesta ēšanu un sirds un asinsvadu slimībām, turpretim palmu eļļas reputācija kļūst arvien «toksiskāka», mazinot sviesta aizstājēju popularitāti,» minēja Strautiņš.

Viņš norādīja, ka apdrošināšana un sviests ir interesanti piemēri tam, kā patēriņa cenas var ietekmēt sarežģītas ekonomiskas likumsakarības. Taču šie produkti nebūs galvenie patēriņa cenu izmaiņu virzītāji nākotnē. To pirmkārt noteiks algu kāpums. Šobrīd Latvijā patēriņa cenu gada inflācija ir izteikti zemāka nekā mūsu kaimiņvalstīs. Igaunijā gada inflācija jūlijā sasniedza 3,6%, bet Lietuvā - 3,9%. «Tas acīmredzami saistīts ar to, ka citur Baltijā biznesa cikls ir tālāk pavirzījies uz priekšu ekonomikas sasilšanas virzienā. Lietuvā algu kāpums pirmajā ceturksnī sasniedza 9%, bet Igaunijā tas ir zemāks, bet tur algas straujāk kāpušas iepriekšējos gados un summārā ietekme uz izmaksām pamazām izpaužas caur patēriņa cenu indeksu. Pakalpojumu cenu gada inflācija Lietuvā ir sasniegusi 5,5%, Latvijā tā jūlijā bija tikai 2,9%,» klāstīja Strautiņš.

Viņš arī prognozēja, ka augustā gada inflācija Latvijā atkal, visdrīzāk, nedaudz pieaugs.

«Šā gada beigās un nākamgad izejvielu cenu ietekme uz patēriņa cenām, visdrīzāk, būs mazāka, bet algu kāpuma ietekme pamazām pieaugs. Tāpēc tālu zem pašreizējā līmeņa inflācija nenokritīsies. Ievērojot gaidāmo akcīzes kāpuma ietekmi, arī nākamgad patēriņa cenu inflācija būs tuva 3%,» sacīja Strautiņš.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka jūlijā salīdzinājumā ar jūniju patēriņa cenas Latvijā samazinājušās par 0,7%, bet gada laikā - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2016.gada jūliju - inflācija bija 2,6% apmērā. Vienlaikus pēdējo 12 mēnešu laikā vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūlijā audzis par 2,2%.