FOTO: latvieši izvēlas koka dzīvojamās mājas

1. «Senās vilkmes»

Edgars Mucenieks no Carnikavas novada uzsver, ka koka māju izvēlējies izdevīgo izmaksu, resursu un būvēšanas ātruma dēļ. Viņaprāt, būvēšanas process ir ļoti ātrs - koka māju iespējams uzstādīt vien aptuveni trīs mēnešu laikā. «Papildus ietaupītajām izmaksām un laikam pozitīvi arī tas, ka visu mājas būvniecību iespējams veikt viena uzņēmuma ietvaros. Protams, arī koks kā materiāls mani ļoti uzrunāja gan fasādes būvniecībā, gan iekštelpās, kas kalpo arī kā vienojošs elements – tā teikt, ir manī kaut kādas «senās vilkmes» pret dabīgiem materiāliem. Tomēr galvenokārt koka mājas celtniecība bija gluži loģisks lēmums – šāda veida mājas ir daudz izdevīgākas. Būvniecības firmai es pilnībā uzticējos, tāpēc manī nebija nekādu bažu par šādu izvēli. Biju pārliecināts, ka gala iznākums būs kvalitatīvs,» tā Edgars.

2. Uzturēšanas izmaksas un energoefektivitāte

Ēriks Keisters no Dreiliņiem koka mājā dzīvo jau kopš 2015.gada. Iemeslus, kāpēc izvēlējies dzīvot koka mājā, viņš min vairākus. «Savulaik esmu dzīvojis Zviedrijā un Amerikā, kur apmetos koka karkasa mājās. Tas man lika saprast, ka vizuāli starp koka un betona māju nav acīmredzamas atšķirības, ja mājai ir nodrošināts kvalitatīvs apmetums, bet atšķirība rodas, kad tuvāk aplūkojam izmaksas ilgtermiņā. Koka mājā ievērojami samazinās uzturēšanas izmaksas, tā spēj nodrošināt lielāku energoefektivitāti, kā arī, protams, būtisks ir ekoloģiskais apsvērums. Ūdens apsilde un apkure visa gada garumā patlaban man izmaksā divas reizes mazāk, nekā dzīvojot dzīvoklī Juglā. Varētu teikt, ka izvēle dzīvot koka mājā man ir bijis pavisam loģisks slēdziens,» norāda Ēriks.

3. Tuvāk dabai

Aigars Pavlovičs no Ķekavas novada atzīst, ka nevienu mirkli nenožēlo savu izvēli par labu koka mājai. Viņš stāsta, ka ir dzīvojis gan betona mājā, gan dzīvoklī, un pēc savas pieredzes spriež, ka koka mājā dzīvot tomēr ir daudz skaistāk un patīkamāk. Kā saka Aigars, mājai ir pavisam cita smarža – «tīri sajūtās šķiet, ka esmu tuvāk dabai».

4. Rūpnieciska precizitāte

Gunta Vilne kopā ar vīru izvēlējās dzīvot koka karkasa mājā, jo viņiem pievilcīgāks šķita gan mājas uzcelšanas ātrums, gan tas, ka tā tiek rūpnieciski ražota. Gunta stāsta: «Rokas tomēr nevar nodrošināt tādu precizitāti, kā to spēj nodrošināt rūpnieciska ražošana. Pirms mājas celšanas, protams, labi iepazināmies ar visu informāciju un uzzinājām, ka Skandināvijā lielākajai daļai māju ir koka karkass. Tas mūs pārliecināja, ka šādā mājā dzīvot ir droši, jo – ja jau Skandināvijas klimata apstākļos cilvēki tā dzīvo un necieš no aukstuma, tad arī šeit nevajadzētu būt nekādām problēmām. Tagad, kad māja ir gatava, varu teikt, ka šo māju kvalitāte ir tiešām laba. Kā piemēru varu minēt gadījumu, kad pieaicinājām speciālistu uzprojektēt mūsu mājā virtuvi. Meistars sacīja, ka virtuves telpas stūri ir perfektā deviņdesmit grādu leņķī. Manuprāt, tas ir lielisks variants – māju iespējams uzcelt ātri, izdevīgi un turklāt arī kvalitatīvi.»

5. Koka faktūra

Rīdzinieks Jānis Verlis atzīst, ka iepriekš dzīvojis lielā mūra mājā, taču jau intuitīvi jutis, ka vēlas koka māju. «Tā ir pavisam cita mājas smarža, iespējams redzēt koka faktūru. Tas ir labs risinājums gan no estētiskā, gan veselības viedokļa. Ik pa laikam, protams, parādās viens vai otrs paziņa, kurš saka, ka es šeit ziemā nosalšu, bet tā vis nav nekāda problēma. Manu māju silda gāzes apkure, ir pakešu logi – māja ir silta un patīkama. Pats galvenais, ka tā ir projektēta pēc individuāla projekta. Viss pielāgots, kā mēs ar sievu gribējām. Un arī par to, ka tā būs ilglaicīga, man nav nekādu šaubu. Galvenais ir sekot līdzi mājas stāvoklim un laikus nomainīt to, kas jānomaina. Bet tas jau attiecas uz jebkuru māju, ne tikai koka. Jebkurai celtnei nepieciešamas rūpes,» norāda Jānis.

6. Izmaksas, resursi un būvēšanas ātrums

Pēteris Lauriņš no Inčukalna atzīst, ka galvenais iemesls, kāpēc izvēlējies koka karkasa māju, bija tās uzcelšanas ātrums - zemes iegāde un mājas uzcelšana kopā prasījusi vien 10 mēnešus. Arī izmaksas bijušas zemākas, jo koka karkasa mājai nav tik pamatīgu un dziļu pamatu kā betona mājai. «Protams, ka tas man radīja arī nelielas bažas, ka māja nebūs pietiekami stabila, bet es visu biju rūpīgi izpētījis. Tas man nebija ātrs un nepārdomāts lēmums. Varbūt skaņas izolācija varētu būt labāka, bet esmu sapratis, ka būtiskas atšķirības starp koka karkasa un betona māju nav. Abas klāj apmetums, tāpēc vizuāli nekas nav pamanāms. Koka karkasa mājai tiek nodrošināts dubultais siltinājums, tāpēc arī par siltumu nav jāuztraucas. Noteikti ieteiktu šo māju ģimenēm ar bērniem, kam nav vēlmes ilgus gadus dzīvot pagaidu remonta apstākļos,» uzsver Pēteris.