Normunds brauc: Bentley Bentayga Diesel

Deviņdesmit astoņos pastāvēšanas gados Bentley piedzīvojis trīs īpašnieku maiņas, sešas uzvaras Lemānā un skriešanos ar ātrvilcienu, taču tā arī nav spējis to, ko bez jebkādas piepūles spēj auto industrijas ņerga no pēdējās rindas, proti - uzbūvēt dīzeļautomobili. Par spīti pamatotām aizdomām, ka Blaumaņa vārdabrāļa Dīzeļa izgudrojums sen vairs nav tikai traktoru un kravas mašīnu nolemtība, bet arīdzan izsmalcināta griezes momenta šalts modernākajiem mūsdienu luksusauto, Krū fabrikas vārti bija un palika slēgti jebkam, kas vēlētos aizdedzināt degvielu ar saspiestu gaisu. Tomēr it viss reiz notiek pirmoreiz, un, ja jau esi pateicis «A», t.i., saņēmies radīt SUV, tad esi gatavs izdvest arī «B» un aprīkot to ar dīzeli. Iznākums ir ātrākais un dārgākais dīzeļapvidnieks pasaulē Bentley Bentayga Diesel.

Kas tas ir?

Nejaušs lietpratējs varētu iebilst, ka BBD, kā ērtības labad apzīmēsim britu autobūves lepnumu, nekādi nevar būt ātrākais ar kompresijaizdedzes motoru aprīkotais SUV, jo tāds noteikti ir Audi SQ7, no kā BBD aizguvis komplicēto trīskompresoru spēka agregātu. Tā patiesi varētu būt, jo SQ7 ir par 300 kg vieglāks un 100 km/h sasniedz tajās pašās 4,8 sekundēs, taču, ak vai, smok maksimālā ātruma ierobežotāja gūstā, tāpēc legāli spēj attīstīt «tikai» 250 km/h.

Češīras iedzimtais uz elektroniskām kaklasiksnām veras no aristokrātiskiem augstumiem, tāpēc baznīcas grāmatā iepretim šķirklim «Bentley Bentayga Diesel» atrodams ieraksts «Max speed = 270 km/h». Izņemot delikātu, gandrīz nepamanāmu uzrakstu uz durvīm, citādas formas izpūtēju galus un - kā apgalvo Bentley, modificētu radiatora restes noformējumu, BBD ārēji ne ar ko neatšķiras un neatpaliek no oriģinālmodeļa ar stratosfērisko W12 benzīna spēkstaciju. To, kas atrodas aiz masīvajām durvīm, nedrīkst frivoli dēvēt par salonu - tas ir «the interjers», kurā ar dabīgā koka, augstvērtīgas ādas, viengabala metāla un nebeidzamu izšuvumu metriem panākta greznība un atmosfēra, kam nespēj līdzināties neviens cits automobilis.

Vienlaikus Bentley ļauj baudīt moderno tehnoloģiju priekus, kuru vizuālās izpausmes diskrēti izkārtotas pa mērskalu paneli un centrālo displeju, tāpat kā veikli viesmīļi prot paslēpt ne pārāk izdevušās servīzes sastāvdaļas aiz elegantākiem traukiem. Atverot Bentayga bagāžnieku, skatam paveras dziļumā noslēpta konstrukcija, kas, tuvāk aplūkojot, izrādās uz bampera atlokāms tējas dzeršanas vai fazānu šaušanas soliņš. Ja bagāžas nodalījumu iecerēts izmantot kam vairāk nekā ādas sakvojāžu vizināšana, soliņu labāk demontēt, atstāt mājās vai, kā manā gadījumā, citas automašīnas bagāžniekā, kuru masīvā automēbele aizņēma visā pilnībā. Šī operācija gan vēl nenozīmē, ka tagad BBD spēs uzņemt, piemēram, pusizjauktu velosipēdu. Sešus tūkstošu vērtā Touring specifikācija nozīmē ne vien dalītus aizmugurējos sēdekļus, bet arī rombiņos izšūtu, neizņemamu starpsienu aiz tiem.

Kā tas brauc?

Lai gan 4 litru V8 dīzelim ir par trešdaļu mazāka jauda nekā W12 (435 zirgspēki pret 608), tam ir identisks griezes moments, kas tiek īstenots pie zemākiem apgriezieniem. Tas nozīmē, ka BBD izkustas kā kuģis, nu ne jau ar taures pūtienu, bet gan bez raupja rāviena un vulgāras skaņas. Bentley inženieri mīkstinājuši V8 TDI balsi, ieviesuši viedos motora spilvenus (lai ko tie darītu), un ieklājuši motortelpas apkaimē tik daudz izolācijas materiāla, ka pietiktu veselas nedēļas Mazdu produkcijai.

Pat tajos brīžos, kad motors ir dzirdams, tas nekādi neizklausās pēc dīzeļa. Divi atgāzu turbokompresori un viens elektriskais darbojas tikpat fantastiskā simbiozē kā oriģinālmodelī, bet astoņātrumu «automāts» un Torsen diferenciāļa komandētā pilnpiedziņa pārvērš 900 ņūtonmetrus ārkārtīgi pārliecinošā, jaudīgā kustībā. Adaptīvā piekare un kolosālās saķeres rezerves provocē kāpināt tempu (tieši tempu, nevis ātrumu), līdz tomēr piefiksēju, ka līkumu izejās BBD reizumis «aizķeras» pats pār savu spēku un ierosina nākamreiz rīkoties delikātāk.

Nešaubos, ka piestūrējami aizmugurējie riteņi un sporta diferenciālis iznesīgāk iekārtotu divarpus tonnas smago kolosu pagriezienos, taču Bentley atteicies lietot šīs SQ7 «ekstras» ar atrunu, ka tās neesot gatavas Bentley raksturam. Lai nu tā būtu, bet tad gribētos, lai BBD uz 21 collu riepām būtu vēl līganāks, - kas nu patiešām atbilstu Bentley raksturam. Vēl viena sīka kaprīze, ar ko jāaprod, ir pagalam jutīgā P poga pārnesumkārbas sviras sānos. Ieslēdzot D vai R pozīciju, sākumā to gadās neviļus nospiest un nesapratnē gaidīt, kad lordam labpatiks izkustēties. Vecā labā P pozīcija labāk piestāvētu kā Bentlija garam, tā retrostila mērskalu panelim un maigajam burtiņu šriftam viduskonsolē.

Kas to pirks?

Pirmajā mirklī šķiet, ka tik pompozai automašīnai Latvijas realitātē vispār nav vietas. Pat būdams lētāks par W12, BBD kopā ar «ekstrām» un PVN maksā ceturtdaļmiljonu eiro. Tā ir grandioza summa par četrvietīgu, greznu automašīnu, kurā īpaši komfortabli sēdekļi un viduskonsoles apmēbelējums reāli samazinājis lietderīgo platību - jā, jā, Bentayga interjers nav plašākais karalisko SUV līgā. BBD ne tikai spēj pievilkt skatienus un pārspēt visus uz šosejas, pie tam iztērējot tikai 9 litrus degvielas uz 100 km (nekad agrāk nebiju redzējis bentlija panelī tik mazu patēriņu), bet arī rāpties kalnos un braukt pa tuksnesi, izmantojot kalibrētus režīmus, kas iedēvēti pēc angļu pabu parauga, piemēram, «Mud and Trail» vai «Dirt and Gravel» - nu gluži kā «Gulbis un cirvis» vai «Kauss un roze». Kurš, kad un kā pratīs likt to visu lietā un pa vidu vēl atrast laiku Naim audiosistēmas baudīšanai?

Taču paturēsim prātā, ka Latvija ir tāda brīnumaina valsts, kurā var kļūt pasakaini bagāts, nevis dibinot banku vai uzņēmumu, bet gan to likvidējot, turklāt tam nemaz nav jābūt paša uzņēmumam. Ignorējot uzbāzīgo secinājumu, ka Bentayga ir automobilis maksātnespējas administratoram, gribētos cerēt, ka BBD un tā brāļi nokļūs pie lielu banku, ražotņu un kuģubūvētavu īpašniekiem, nevis šo uzņēmumu administratoriem. Pieļauju, ka esmu par Bentayga kaut ko palaidis garām vai vispār nesapratis, bet to jūs vienmēr varat pārjautāt Dāvim Valdniekam.