/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/06/8234715t1h934b.jpg)
Ministru kabineta komiteja pirmdien, 7.augustā skatīs grozījumus likumā «Par valsts noslēpumu», kas paredz personām tiesības pārsūdzēt tiesā specdienesta lēmumu, ar kuru atteikts izsniegt pielaidi valsts noslēpumam.
Valdības komiteja skatīs grozījumus, kas ļautu tiesā pārsūdzēt pielaides valsts noslēpumam atteikumu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tāpat grozījumi paredz, ka valsts drošības iestāde ar zināmiem ierobežojumiem informēs pārbaudāmo personu par iemesliem, kuru dēļ tai var tikt liegta vai ir liegta pieeja valsts noslēpumam.
Paredzēts, ka speciālās atļaujas lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana notiks šādi - vispirms drošības iestādes lēmumu varēs pārsūdzēt ģenerālprokuroram un pēc tam tiesā.
Paredzēts, ka Augstākās tiesa lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz pieteikumu par speciālās atļaujas lēmumu, izskatīs divu mēnešu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu.
Vienlaikus paredzēts noteikt, ka speciālās atļaujas lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas brīdī un tā apstrīdēšana vai pārsūdzība neaptur tā darbību.
Likumprojektā ir paredzēts, ka amatpersona vai darbinieks, kam ir anulēta speciālā atļauja, nekavējoties ir jāatstādina no amata pienākumu pildīšanas, ja nav iespējams pārcelt to darbā, kam nav nepieciešama pielaide valsts noslēpumam.
Grozījumi paredz, ka valsts drošības iestāde informē pārbaudāmo personu par iemesliem, kuru dēļ tai var tikt liegta vai ir liegta pieeja valsts noslēpumam, neatklājot tādu informāciju, kas var kaitēt citas personas tiesībām vai tiesiskajām interesēm, atklāt slepenos palīgus vai personas, kas konfidenciāli sniegušas palīdzību.
Tāpat informējot par iemesliem, nedrīkst atklāt segorganizācijas vai citus maskēšanās līdzekļus, atklāt valsts drošības iestāžu darba organizāciju, metodiku vai taktiku, kaitēt izlūkošanas, pretizlūkošanas vai operatīvās darbības uzdevumu izpildei, atklāt valsts noslēpuma aizsardzības līdzekļus vai paņēmienus, kā arī kaitēt sadarbībai ar ārvalstu speciālajiem dienestiem, tiesībsargājošajām iestādēm vai organizācijām.
Grozījumi vēl būs jāpieņem valdībā un Saeimā.
Jau ziņots, ka valdība iepriekš bija izveidojusi darba grupu, kas pilnveidos tiesisko regulējumu saskaņā ar Satversmes tiesas spriedumu, ka valsts noteiktais liegums pēc valsts noslēpuma pielaides anulēšanas to saņemt atkārtoti ir neatbilstošs Satversmei. ST nolēmusi, ka šī norma vairs nebūs spēkā no 2018.gada 1.jūlija.