Pirms Stambulas konvencijas apspriešanas vairāki politiķi ir skeptiski par tās ratificēšanu

Vairāki politiķi norāda, ka dokumentā esot normas, kas neesot saistītas ar vardarbības novēršanu, bet varētu būt pretrunā ar tradicionālajām vērtībām. Tiek norādīts, ka šīs lietas nevarētu tikt atbalstītas.

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) par nostāju attiecībā uz Stambulas konvenciju spriedīs, kad tā nonāks Saeimā, aģentūrai LETA sacīja ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze. Politiskais spēks atbalsta to, ka ir jānovērš un jāapkaro vardarbība pret sievietēm un vardarbība ģimenē, norādīja politiķis. Tomēr konvencijā ir minētas arī citas lietas, kas varētu būt pretrunā ar konservatīvajām vērtībām, un tām ZZS nevar piekrist, jo atbalsta tradicionālās vērtības, tajā skatā tradicionālo ģimeni, pauda Krauze.

«Vienotības» priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns norādīja, ka partijas Saeimas frakcijas par to spriedīs, kad tas būs parlamenta dienaskārtībā. Politiskais spēks uzklausīs labklājības ministra Jāņa Reira (V) argumentus, un būtu neparasti, ja partija nesekotu ministra pozīcijai, piebilda politiķis. «Vienotība» atbalsta cīņu ar vardarbību pret sievietēm, uzsvēra Smiltēns.

Nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš aģentūrai LETA pauda, ka politiskā spēka pozīcija šajā jautājumā nav mainījusies - VL-TB/LNNK vēlreiz izvērtēs konvenciju pēc tās nonākšanas Saeimā, taču apvienības ministri jau iepriekš ir pauduši noraidošu attieksmi dokumenta dažādās interpretācijas dēļ. VL-TB/LNNK nevēlas, lai konvencija pavērtu ceļu mēģinājumiem valstī ieviest pagaidām nereģistrētas partnerattiecības, tajā skaitā viendzimuma partnerattiecības, skaidroja politiķis.

Savukārt attiecībā uz cīņu ar vardarbību pret sievietēm Tieslietu ministrija ir panākusi, ka Latvija ir priekšā vairāku valstu regulējumam, norādīja Bērziņš. Latvija šajā jautājumā ir izpildījusi savu mājasdarbu, veicot būtiskus grozījumus Krimināllikumā, Kriminālprocesa likumā un Civilprocesa likumā.

Partijas «Saskaņa» Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Sergejs Potapkins norādīja, ka politiskais spēks par šo jautājumu spriedīs, kad tas nonāks Saeimā. Jau iepriekš šis jautājums bija diez gan sensitīvs un Saeimas frakcijā bija dažādi viedokļi, piebilda politiķis.

Partijas «No sirds Latvijai» (NSL) Saeimas frakcijas priekšsēdētājas vietnieks Gunārs Kūtris norādīja, ka frakcijā par šo jautājumu vēl varētu notikt diskusija. Tomēr, ņemot vērā, ka konvencijā esot paredzēta «robežas nojaukšana starp dzimumiem», politiskais spēks to visdrīzāk nebūs gatavs atbalstīt, kamēr tā nebūs vispusīgi izvērtēta. Šī iemesla dēļ politiķis pats sliektos balsot pret šo dokumentu.

Viņš uzsvēra, ka NSL atbalsta cīņu pret vardarbību un šajā jautājumā daudzas nepieciešamās normas jau ir iestrādātas normatīvajos aktos. Taču Stambulas konvencijā esot vēl dažas citas tēmas, kuras kā «Trojas zirgs» ir iekļautas ar labu mērķi izveidotajā dokumentā - par tām Latvijas sabiedrība gribētu plašākas diskusijas, piebilda Kūtris.

Latvijas Reģionu apvienība (LRA) kā vienu no iespējām ir apskatījusi iespēju pie Stambulas konvencijas pievienot deklarāciju vai paziņojumu par Latvijas nacionālajām vērtībām, aģentūrai LETA sacīja LRA Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Nellija Kleinberga. LRA frakcijas deputātu domas par rīcību attiecībā uz konvenciju dalās un iekšējās diskusijas vēl turpināsies.

Kā ziņots, Valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien izsludināts likumprojekts par Stambulas konvencijas ratificēšanu.

Likumprojekts paredz, ka Latvija pieņem un apstiprina konvenciju, kuru pērn 18.maijā Bulgārijā, Sofijā, parakstīja Reirs.

Kā norādīja Reirs, izpratnei par to, ka jebkāda veida vardarbība pret sievietēm, vardarbība ģimenē nav pieņemama, ir jākļūst var vispārpieņemtu normu. «Stambulas konvencijas uzdevums ir ne tikai sakārtot un pilnveidot likumdošanu, bet arī veikt plašu izskaidrojošo darbu,» uzsvēra ministrs.