FM: Apgalvojums par nodokļu reformas negatīvo ietekmi uz pašvaldībām neatbilst patiesībai

Viņš uzsvēra, ka attiecīgais apgalvojums neatbilst patiesībai - salīdzinot plānotos pašvaldību ieņēmumus 2018.gadā ar 2017.gadu, ienākumi pieaugs par aptuveni 90 miljoniem eiro.

Tāpat FM vēl meklē risinājumus pašvaldību finansēšanas iespējām pēc nodokļu reformas. Ar Latvijas Pašvaldību tika apspriesti vairāki kompensācijas mehānismi, tāpēc diskusijas par šo jautājumu turpinās. Lai to nostiprinātu likumā, jāatrod abām pusēm pieņemams variants.

«Jāatgādina, ka speciālās dotācijas apmērs tiks aprēķināts tādā apmērā, lai pašvaldību kopējie nodokļu ieņēmumi kopā ar speciālo dotāciju veidotu 19,5% no kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem. Minētais procentuālais apmērs noteikts, ņemot vērā pēdējo piecu gadu laikā pašvaldību nodokļu ieņēmumu vidējo faktisko īpatsvaru kopbudžeta nodokļu ieņēmumos, neskaitot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā,» skaidroja Jarockis.

Kā ziņots, Krauklis šodien paziņoja, ka pašvaldību iespējas piedāvāt to iedzīvotājiem labu dzīves kvalitāti tuvākajos gados ir apdraudētas.

Komentējot Saeimā pieņemto nodokļu reformu, Krauklis pauda, ka ieguvumi no šīs reformas ir uz pašvaldību rēķina, ja reformu vērtē no iedzīvotāju ienākuma nodokļa skatu punkta. Viņš uzsvēra, ka strādājošie cilvēki saņems vairāk naudas, kas ir pozitīvi un arī reģionu interesēs, tomēr - jo vidējā alga attiecīgā pašvaldībā ir mazāka, jo lielāku iespaidu reforma atstāj uz pašvaldības budžetu.

«Pēc mūsu aplēsēm pašvaldību ienākumu bāze samazināsies par 40%. Piemēram, Dobelē šis kritums varētu būt nepilni 40%, tikmēr attālākās pašvaldībās ienākumu kritums būs vēl lielāks. Jautājums - pēc kāda principa valsts šo kritumu kompensēs?» bažas pauda RACA valdes priekšsēdētājs.