Krauklis: Nodokļu reforma apdraud dzīves kvalitāti pašvaldībās

Komentējot Saeimā pieņemto nodokļu reformu, Krauklis pauda, ka ieguvumi no šīs reformas ir uz pašvaldību rēķina, ja reformu vērtē no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) skatu punkta. Viņš uzsvēra, ka strādājošie cilvēki saņems vairāk naudas, kas ir pozitīvi un arī reģionu interesēs, tomēr, jo vidējā alga attiecīgā pašvaldībā ir mazāka, jo lielāku iespaidu reforma atstāj uz pašvaldības budžetu.

«Pēc mūsu aplēsēm pašvaldību ienākumu bāze samazināsies par 40%. Piemēram, Dobelē šis kritums varētu būt nepilni 40%, tikmēr attālākās pašvaldībās ienākumu kritums būs vēl lielāks. Jautājums - pēc kāda principa valsts šo kritumu kompensēs?» bažas pauda RACA valdes priekšsēdētājs.

Krauklis skaidroja, ka daudziem cilvēkiem reģionos ir ārkārtīgi nozīmīgi nodrošināt drošu vidi, vietu skolās un bērnudārzos bērniem, kā arī labas brīvā laika pavadīšanas iespējas. Ja pašvaldība to nevar nodrošināt, tas var rosināt nākamo aizbraucēju vilni, viņš secināja.

«Ir zema minimālā alga un tā nenodrošina pienācīgu dzīves kvalitāti. Katrs gribētu, lai tā ir daudz lielāka, bet no tā, ka Ministru kabinets ar normatīvo aktu nosaka minimālās algas lielumu, no tā vairāk budžeta naudas pašvaldībai nav. Zinām, ka pašvaldībām ienākumu bāze kritīsies, bet jāmaksā minimālajiem algu saņēmējiem būs vairāk - uz kā rēķina?» uzsvēra Krauklis.

Viņš norādīja, ka, piemēram, Valkas novadā katri 10 eiro pie minimālās algas pašvaldībai izmaksā 40 000 eiro, savukārt jau šobrīd nepietiekot naudas tam, lai kaut nedaudz paceltu algu tiem, kam tā ir tuvu minimālajai algai. Tāpat viņš vērsa uzmanību uz problēmām sakarā ar izmaiņām akcīzes nodoklī un izmaiņām izglītības jautājumos.

Krauklis teica, ka priekšlikums par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma sagādātu pašvaldībām materiālas problēmas, jo daudzas skolas nav tam piemērotas, lai iekārtotu telpas. Daļa šo klašu tikšot iekārtotas bērnudārzā, tāpat viņu satrauc jautājums par pedagogu gatavību, jo būtu jāpielieto arī cita mācību metodika.

«Akcentējam, ka tālākajā darba gaitā ir ļoti svarīgs dialogs starp valsti un pašvaldībām, lai šīs dažādās blaknes mazinātu vai pārvērstu efektā. Pašlaik nodokļu reformas kontekstā nebija pietiekams dialogs. Pašvaldībām vajag naudu arī attīstībai, nevis tikai izdzīvošanai,» sacīja Krauklis.

Tikmēr Gulbenes novada mērs Andris Vējiņš (RA) norādīja, ka pašvaldībā veiks nopietnu inventarizāciju sakarā ar darba algām. Pēc aprēķiniem, minimālās algas celšana par 50 eiro radīšot aptuveni 270 000 eiro zaudējumus. «Ja palielinām minimālo algu, tad citu kvalifikāciju speciālistiem būtu tikai un vienīgi godīgi šo algu arī palielināt, un tad šis iztrūkums ir vēl lielāks,» skaidroja Vējiņš.

Savukārt Talsu novada mērs Edgars Zelderis («Mēs - Talsiem un novadam») uzsvēra, ka cilvēki, kas pašlaik nesaņem minimālo algu, pēc kāda neilga laika to saņems, un arī viņa ieskatā algu «trepe» jeb proporcionalitāte starp dažādi kvalificētiem cilvēkiem ir jāsaglabā, un tam būs nepieciešami līdzekļi. Šajā sakarā Talsu novadā pirmo reizi notiks pašvaldības funkcionalitātes un efektivitātes izvērtēšana.