Diānas Kozlovskas lieta: nekas vēl nav beidzies

Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu departaments tāpat

atstāja negrozītu Zemgales apgabaltiesas lēmumu, ar kuru meitenes māte atzīta par nevainīgu pret viņu celtajā apsūdzībā par meitenes slepkavību, bet sievietes civilvīrs attaisnots pret viņu celtajā apsūdzībā par mazgadīgās pavešanu netiklībā un sevišķi smaga nozieguma pēdu iepriekš neapsolītu slēpšanu.

Meitene pazuda Dobelē, meklēšanā iesaistīti daudzi cilvēki

Desmit gadus vecā Diāna Kozlovska pazuda 2007.gada 14.augustā ap pulksten 16. Tas mazpilsētas Dobeles iedzīvotāju ikdienu mainīja, jo meitenes meklēšanā iesaistījās ne vien atbildīgie dienesti, bet arī Diānas kaimiņi un rotaļu biedri.

Vietējie iedzīvotāji juta līdzi Diānas ģimenei, jo īpaši mātei Baibai Kozlovskai un mazajam brālim. Pēdējo reizi meitene bija redzēta netālu no mājas, un iedzīvotāju vidū sāka klīst baumas, ka, iespējams, meiteni nezināmā virzienā aizvedusi kāda automašīna. Pilsētā baumoja arī par maniaku. Notikušais iedzīvotājos raisīja bailes.

Diānas līķis ticis rūpīgi slēpts, iespiests starp papi, dēļiem

Taču pēc vairākām dienām atklājās īstais iemesls – aiz tirgus sētas dauzījās puikas un brikšņos pamanīja bērna kājas. Tā izrādījās Diāna, no viņas ķermeņa maz kas bija palicis pāri karstā laika un mitrās vietas dēļ. Tas arī iespaidoja lietas tālāku izmeklēšanu.

Kā 2011.gadā vēstīja «Degpunktā», izmeklētājiem kļuva skaidrs, ka Diāna ir vardarbības upuris. «Es nesaprotu to, pat acu priekšā policija neredzēja, kur viņi it kā bijuši, jo viņi neatrada, bet bērni atrada. Parādīja, ka policija neko nevar atrast,» intervijā atzina Diānas māte Baiba Kozlovska.

Diānas līķis bija rūpīgi slēpts. Tas bija saspiests zem četrām papes kārtām, aplikts ar dēļiem un virsū uzlikta riepa kā slogs. Diānas skolotājai Aijai Šimkus pirmais jautājums esot, kāpēc tieši ar Diānu notika tā: «Varbūt tāpēc, ka viņa bija tik bezgalīgi enerģiska, dzīvi mīloša, dzīvespriecīga meitenīte.»

Policija strādā intensīvi, taču nav pozitīva rezultāta

Valsts policijas priekšnieks Aldis Lieljuksis intervijā 2007.gada izskaņā norādījis, ka izmeklētāji strādā intensīvi, taču pagaidām pozitīvu rezultātu slepkavības atklāšanā vēl nav. Lietā tikušas noteiktas jaunas ekspertīzes, taču to rezultāti nav devuši vēlamo rezultātu. Policijas priekšnieks atzina, ka arī viņš vēlētos, lai lieta tiktu atklāta pēc iespējas drīzāk, bet pagaidām par to vēl nevarot runāt.

Novembra sākumā arī iekšlietu ministrs Ivars Godmanis (LPP/LC) atzina, ka Kozlovskas slepkavības lietas atklāšana ir sarežģīts jautājums un šajā lietā vissvarīgākais ir tiešo pierādījumu atrašana un ekspertu precizitāte, lai netiktu pieļauta neviena kļūda.

Uzrāda apsūdzības mātei un viņas civilvīram

2011.gada vasarā Zemgales apgabala prokuratūra uzrādīja apsūdzības nonāvētās meitenes mātei Baibai Kozlovskai un viņas draugam Andrejam Kuļijevam.

Diānas māte bija apsūdzēta meitas slepkavībā, bet Kuļijevs tika vainots pēdu slēpšanā, līķa apgānīšanā un audžumeitas pavešanā netiklībā. Abi apsūdzētie savu vainu noliedza.

Ielaušanās prokuratūrā

2011.gadā 23. augusta naktī Jelgavā, Dobeles ielā 62, pagaidām nenoskaidroti garnadži bija ielauzušies Zemgales tiesas apgabala prokuratūrā.

Mediji ziņoja, ka garnadži paņēmuši dažādu krimināllietu materiālus, tostarp lietu par desmit gadu vecās dobelnieces Diānas Kozlovskas slepkavību.

«Es vēlos nomierināt sabiedrību, ka neviens nesodīts nepaliks. Vislielākais ļaunums nodarīts man pašam - gan saistībā ar izmeklēšanu, gan ar papildu darba slodzi lietu atjaunošanā. Taču visas lietas ir atjaunojamas tā, lai neciestu nedz to izskatīšana, nedz plānotie termiņi un grafiki. Ar to vēlos pateikt, ka vainīgajiem šis ieguvums nepalīdzēs novērst vai mazināt sodu. Starp pazudušo lietu personām neviena neatrodas apcietinājumā, tāpēc nav iespējami arī aizturēšanas noilgumi,» pēc notikuma izskanēšanas plašākā sabiedrībā pauda Zemgales tiesas apgabala prokurors Pāvels Sondors.

Komentējot ielaušanos apgabala prokuratūrā, bijusī Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jelgavas iecirkņa priekšniece Zenta Tretjaka, kas patlaban ir izdienas pensijā, vaicāta, vai iekļūšana prokuratūrā varētu būt saistīta ar mazās dobelnieces slepkavības lietu, atturējās komentēt, cik lielā mērā notikušo varēja iespaidot šī vai cita lieta.

Viens no iemesliem attaisnošanai - melu detektora neņemšana vērā

2013.gada martā LTV raidījums «De facto» ziņoja, ka viens no iemesliem, kādēļ noslepkavotās desmitgadīgās Diānas Kozlovskas lietā tiesa pasludināja attaisnojošu spriedumu galvenajiem apsūdzētajiem, meitenes mātei un viņas audžutēvam, - iespējams, vērā nav ņemtas poligrāfa jeb melu detektora ekspertīzes, uz ko lielā mērā balstījās apsūdzības, bet kas tiesās netiek viennozīmīgi vērtētas.

Zemgales apgabaltiesa Diānas māti, kas bija apsūdzēta meitas slepkavībā, attaisnoja pierādījumu trūkuma dēļ. Attaisnots tika arī Kuļijevs, ko vainoja pēdu slēpšanā, līķa apgānīšanā un audžumeitas pavešanā netiklībā. Abi apsūdzētie savu vainu noliedza.

Raidījums vēsta, ka prokurors Pāvels Sondors, kas šajā lietā uztur apsūdzību, uzskata, ka kontekstā ar visiem citiem netiešiem pierādījumiem poligrāfa ekspertīzes apstiprina apsūdzēto vainu. Ekspertīzē Kozlovskas noraidošā atbilde par slepkavības izdarīšanu kvalificēta kā «visticamāk» melo, savukārt atbilde «nē» uz jautājumu, vai viņa zina, kurš izdarījis slepkavību, novērtēta kategoriski kā meli. Arī Kuļijeva «nē» atbilde uz jautājumu, vai viņš piedalījies līķa slēpšanā, atzīta par meliem.

Pēc gadiem ilgas tiesāšanas lietu nosūta atpakaļ prokuratūrai; apsūdzēto vaina netiek pierādīta

2015.gada rudenī Krimināllietu departaments lēma nosūtīt atpakaļ prokuratūrai pirmstiesas izmeklēšanas turpināšanai gadiem ilgi iztiesāto krimināllietu.

Krimināllietu departaments atstāja negrozītu Zemgales apgabaltiesas lēmumu, ar kuru meitenes māte atzīta par nevainīgu pret viņu celtajā apsūdzībā par meitenes slepkavību, bet sievietes civilvīrs attaisnots pret viņu celtajā apsūdzībā par mazgadīgās pavešanu netiklībā un sevišķi smaga nozieguma pēdu iepriekš neapsolītu slēpšanu.

Apelācijas instances tiesa secinājusi, ka celtā apsūdzība neatbilst Kriminālprocesa likuma prasībām, kas noteic apsūdzības saturu, turklāt, ceļot šādu apsūdzību, pārkāpts viens no kriminālprocesa pamatprincipiem - apsūdzētā tiesības uz aizstāvību.

Tiesa arī atzinusi, ka apsūdzēto piedalīšanās inkriminētajos noziedzīgajos nodarījumos nav pierādīta, tādēļ nosūtījusi lietu prokuratūrai izmeklēšanas turpināšanai.

Aizritējuši teju divi gadi pēc lietas nosūtīšanas prokuratūrai; rezultāta nav

Zemgales tiesas apgabala prokuratūra TVNET skaidroja, ka 10.11.2015. minētā krimināllieta nosūtīta izmeklēšanai Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldei. Šobrīd izmeklēšana turpinās un personu, kurām būtu tiesības uz aizstāvību, krimināllietā nav.

Savukārt Valsts policija, lūgta komentēt krimināllietas izmeklēšanu, atbild skopi – izmeklēšana turpinās un nevar prognozēt, kad to varētu pabeigt.