Bondars «Krājbankas» lietu par līdzekļu piedziņu dēvē par politisku vēršanos pret viņu

Galvaspilsētas pašvaldības deputāts aģentūrai LETA pauda, ka tā ir politiska lieta un ka vairāku iemeslu dēļ ir absurdi apmierināt tiesā iesniegto prasību - arī tāpēc, ka vairāk nekā divus gadus bankas kredītportfeļa uzraudzības laikā viņš vairs nav strādājis valdē.

Bondars vērsa uzmanību, ka Latvijas civilstrīdos un komercstrīdos tas ir nebijis precedents, kad atbildība tiek prasīta no personām, kurām nav bijis iespēju veikt nedz attiecīgo aktīvu uzraudzību, nedz to pārdošanu.

Bondars skaidroja, ka lieta ir par diviem kredītiem, kas ir izsniegti 2008.gada pirmajā pusē. 2009.gadā augustā Bondars aizgāja no bankas valdes, savukārt pati «Krājbanka» turpināja strādāt līdz 2011.gada novembrim. Katru pusgadu bankas darbu pārbaudīja starptautisks auditoru «Ernst & Young» pārstāvji, un auditoru sniegtie pārskati nav atsaukti.

Tāpat Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) veica pārbaudes par «Krājbankas» kredītportfeli un, ja būtu konstatētas «kas nepareizs», tad bankai tiktu likts veidot uzkrājumus attiecībā uz šiem kredītiem, norādīja politiķis. Viņš vērsa uzmanību, ka prasītājs šajā lietā neesot vērsies nedz pret auditoriem, nedz pret FKTK.

Bondars uzsvēra, ka valdes lēmumi izdot kredītus ir normāla bankas darbība. Taču ir absurdi prasīt, lai valdes locekļi segtu starpību starp ķīlas pārdošanā iegūtajiem līdzekļiem un kredītā izsniegto summu, akcentēja Rīgas domes deputāts. Viņš skaidroja, ka aktīvu cenas mainās katru dienu un to katrs var redzēt, apskatoties notiekošo biržās.

Politiķis arī iebilst pret to, ka prasītājs šo tiesas procesu cenšas padarīt slepenu un slēgtu no sabiedrības.

Bondars Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumu ir pārsūdzējis un uzskata, ka tiesas procesam ir jābūt publiskam.

«To, ka šī lieta ir politiska, apliecina jau pēc sprieduma nolasīšanas «ļoti klusiņām» Saeimā pieņemtie grozījumi Komerclikumā, kas paredz valdes locekļu atbildību prasīt par pēdējiem pieciem gadiem līdzšinējo desmitgadu laikā,» pārliecināts politiķis.

Viņš akcentēja, ka prasītāja tiesvedība izmaksāšot vairāk līdzekļu, nekā ir iespējams atgūt. Tiesvedības procesam tiekot algoti pieci ļoti dārgi advokāti. Līdz ar to galvaspilsētas pašvaldības deputāts secina, ka prasītāja mērķis nav atgūt līdzekļus par labu «Krājbankas» kreditoriem.

Bondars uzsvēra, ka tiesa neesot konstatējusi, ka viņš kaut ko būtu darījis nepareizi. Attiecīgais lēmums pieņemts, pamatojoties uz Anglijas tiesas spriedumu pret «Krājbankas» faktisko vairākuma akcionāru Vladimiru Antonovu, skaidroja politiķis.

Viņš akcentēja, ka pie šāda tiesvedības precedenta turpmāka kreditēšana, banku valdēm lemjot par kredītu izsniegšanu, nebūtu iespējama jeb būtu apgrūtināta.

Kā ziņots, civillietā par solidāru 15 miljonu eiro piedziņu no septiņiem bijušajiem «Krājbankas» valdes locekļiem Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā atbildētāju vidū ir arī bijušais parlamentārietis Bondars.

Tiesa jūnijā nosprieda solidāri piedzīt 15 miljonus eiro no septiņiem bijušajiem «Krājbankas» valdes locekļiem, aģentūru LETA iepriekš informēja sabiedrisko attiecību konsultants Oskars Fīrmanis. Valdes locekļi esot bez pietiekama saimnieciska pamatojuma izsnieguši vairākus aizdevumus Seišelu salās un Kiprā reģistrētām komercsabiedrībām un pārņēmuši to nodrošinājumus.

«Krājbankas» administrators «KPMG Baltics» prasību pret bijušajiem bankas valdes locekļiem par zaudējumiem, kas bankai radušies laikā līdz maksātnespējas procesa sākšanai, cēla 2015.gadā.

2016.gadā Anglijas Augstākā tiesa pasludināja spriedumu, atzīstot «Krājbankas» faktisko vairākuma akcionāru un bijušo padomes locekli Vladimiru Antonovu par vainīgu zaudējumu nodarīšanā bankai.