Bondars neplāno stāties jaunā partijā

Bondars patlaban ir Reģionu alianses biedrs. Uz jautājumu, vai viņš neplāno mainīt savu partejisko piederību, Bondars atbildēja: «Man šobrīd tādu plānu nav, pat tāda doma nav.»

Politiķis skaidroja, ka lēmums atstāt LRA valdes priekšsēdētāja amatu saistīts ar to, kādā veidā tika pieņemti lēmumi Saeimā.

«Nebiju spējīgs pārliecināt savus kolēģus par citādākiem lēmumiem. Acīmredzot, mūsu redzējums par to, kā vajadzētu būt, atšķīrās. Rezultātā nevaru nest atbildību vēlētāju un partijas atbalstītāju priekšā saistībā ar politiku, ko realizē LRA,» skaidroja Bondars.

Viņu nav apmierinājuši «pēdējā laika trīs lielie lēmumi», ko pieņēmusi LRA - Ingunas Sudrabas (NSL) ievēlēšana tā dēvētās «oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājas amatā, Mārtiņa Šica (LRA) iniciatīvas par zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS) demisijas neatbalstīšana un nostāja nodokļu politikas jautājumos.

Jautāts par to, kas, viņaprāt, noticis LRA Saeimas frakcijā kopš viņa aiziešanas uz Rīgas domi, Bondars norādīja, ka gandrīz mēnesi, līdz 20.jūlijam, viņš bija atvaļinājumā un ar frakcijas deputātiem īsi saticies vien pārstāvju sapulces laikā, kad nav bijis laika pārrunāt notiekošo frakcijā.

Viņš ir pārliecināts, ka LRA valdes priekšsēdētāja amata atstāšana neietekmēs viņa darbu Rīgas domē. «Turpināšu pildīt savus pienākumus,» solīja politiķis. Bondara ieskatā Rīgas domē LRA un partijai «Latvijas attīstībai» (LA), kas pašvaldību vēlēšanās startēja vienotā sarakstā, ir izveidojusies ļoti laba sadarbība. Bondars uzskata, ka pagaidām ir pāragri runāt par to, vai LRA/LA kopīgi varētu startēt arī nākamgad plānotajās Saeimas vēlēšanās, taču viņš pauda, ka šāda sadarbība būtu ļoti pareiza un vēlama.

LETA jau ziņoja, ka ceturtdien sociālajā vietnē «Twitter» Bondars paziņojis par atkāpšanos no partijas valdes priekšsēdētāja amata. «Ņemot vērā pēdējā laika LRA balsojumus Saeimā, es atkāpjos no LRA valdes priekšsēdētāja amata,» rakstīja Bondars.

Saeima ceturtdien apstiprināja «oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas sastāvu, un tajā darbosies Andrejs Judins, Mārtiņš Šics (LRA), Igors Pimenovs (S), Ritvars Jansons (VL-TB/LNNK), Sudraba un Ainārs Mežulis (ZZS).

Lemjot par komisijas sastāvu, Saeimas sēdē bija plašas debates par Sudrabas kandidatūru. Ņemot vērā, ka viņa ir minēta tā dēvētajās «oligarhu sarunās», nacionālās apvienības «Visu Latvijai»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK un «Vienotības» deputāti iebilda pret viņas apstiprināšanu parlamentārās izmeklēšanas komisijā.

Vēlāk Sudraba tika ievēlēta par «oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāju. Viņu šajā amatā atbalstīja arī LRA deputāts Mārtiņš Šics. Uz šo amatu kandidēja arī Andrejs Judins (V). Judinu atbalstīja divi deputāti, bet Sudrabu - kopumā četri parlamentārieši.

Biedrības «Sabiedrība par atklātību «Delna«» vadītājs Jānis Volberts aģentūrai LETA pauda, ka Sudrabas ievēlēšana par «oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītāju ir ciniska ņirgāšanās par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveides mērķi, jo īpaši ņemot vērā, ka Sudraba pati ir tikusi minēta tā dēvētajās «oligarhu sarunās».

Tāpat vēstīts, ka tiesa jūnijā nosprieda solidāri piedzīt 15 miljonus eiro no septiņiem bijušajiem «Latvijas krājbankas» valdes locekļiem, tai skaitā Bondara. Kā iepriekš informēja sabiedrisko attiecību konsultants Oskars Fīrmanis, bijušie «Krājbankas» valdes locekļi esot bez pietiekama saimnieciska pamatojuma izsnieguši vairākus aizdevumus Seišelu salās un Kiprā reģistrētām komercsabiedrībām un pārņēmuši to nodrošinājumus.