/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
/nginx/o/2018/07/06/8240631t1h5980.jpg)
Latvijas Reģionu Apvienības (LRA) Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars paziņojis par atkāpšanos no partijas valdes priekšsēdētāja amata, liecina politiķa ieraksts sociālajā vietnē «Twitter».
Bondars atkāpsies no LRA valdes priekšsēdētāja amata
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Ņemot vērā pēdējā laika LRA balsojumus Saeimā, es atkāpjos no LRA valdes priekšsēdētāja amata,» raksta Bondars.
Esmu jau to izdarījis - skaidri paudis savu nostāju pret Sudrabuun pret Šica balsojumu!— Mārtiņš Bondars (@MartinsBondars) July 27, 2017
Kā ziņots, Par «oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāju šodien tika ievēlēta deputāte Inguna Sudraba (NSL).
Viņas kandidatūru izvirzīja deputāts Igors Pimenovs (S). Viņš akcentēja, ka deputātei ir neatkarīgs raksturs, zināšanas un iemaņas. Deputāti arī iztaujāja abus kandidātus. Sudraba akcentēja, ka viņa iepriekš neko nezināja par «oligarhu sarunām». Par tām viņa uzzināja no publikācijām plašsaziņas līdzekļos.
Uz šo amatu kandidēja arī Andrejs Judins (V). Judinu atbalstīja divi deputāti, bet Sudrabu - četri parlamentārieši.
Saeima šodien apstiprināja «oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas sastāvu, un tajā darbosies Judins, Mārtiņš Šics (LRA), Pimenovs, Ritvars Jansons (VL-TB/LNNK), Sudraba un Ainārs Mežulis (ZZS).
Izmeklēšanas komisija izveidota, lai izvērtētu krimināllietā esošo informāciju par iespējamu valsts nozagšanu un faktorus, kas noveduši pie šīs krimināllietas izbeigšanas pirmstiesas izmeklēšanas stadijā.
Komisija plānojusi pārbaudīt publiskajā telpā izskanējušās informācijas atbilstību krimināllietas materiāliem un izvērtēt saistībā ar krimināllietu izskanējušo informāciju par iespējamu valsts nacionālās drošības apdraudējumu un atsevišķu personu iespējamu darbību citu valstu interešu labā, tostarp iespējamu nelikumīgu uzturēšanās atļauju un citu dokumentu izsniegšanas ietekmēšanu, kā arī potenciālos riskus cilvēkiem un videi.
Tāpat izmeklēšanas komisijā paredzēts vērtēt informāciju, kas norāda uz iespējamiem Satversmes pārkāpumiem un, iespējams, prettiesisku manipulāciju ar sabiedrisko viedokli caur masu informācijas līdzekļiem.
Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi parakstījās 35 deputāti - to atbalstīja «Vienotības», nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK), kā arī Latvijas Reģionu apvienības (LRA) parlamentārieši.
Tāpat vēstīts, ka Viesnīcā «Rīdzene» noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess tika izbeigts.