Būvēsim moderni - no koka

Vēsturiski, protams, koks ir bijis viens no senākajiem un Latvijas teritorijā arī izplatītākajiem būvmateriāliem, kas skaidrojams gan ar salīdzinoši vieglo koksnes apstrādi, gan arī plašo pieejamību. Līdz pat 20.gadsimta sākumam koks bija neapstrīdams būvmateriālu tirgus līderis, bet noteiktos tirgus segmentos, piemēram, privātmāju celtniecībā, koksnes kā būvmateriāla īpatsvars konkurējošo materiālu vidū saglabājās augsts daudz ilgāk.

18.gadsimta beigās iesākušās rūpnieciskās revolūcijas vēsmas sabiedrībai sāka dot jaunus materiālus - tēraudu, pēcāk arī dzelzsbetonu, plastmasu –, kas gadsimtu gaitā kļuva aizvien lētāki un pamazām izspieda koku no tā pozīcijām būvniecības tirgū. Koks joprojām bija nepieciešams, bet tā pielietojums ievērojami sašaurinājās.

Tomēr viss ģeniālais ir vienkāršs, un mūsdienās pasaules ekonomiski attīstītākā daļa aizvien neatlaidīgāk atgriežas pie koka būvēm. Turklāt no koka tiek būvētas ne tikai nelielas ģimenes mājas vien, - koks veiksmīgi konkurē ar citiem būvmateriāliem modernu augstceltņu projektos, un tas tiek aizvien plašāk pielietots arī citu sarežģītu inženiertehnisku objektu radīšanā. Norvēģijas pilsētā Bergenā pērn tika pabeigta vairāk nekā 50 metru augstas 14 stāvu dzīvojamās mājas celtniecība. Līdzīgi projekti tiek attīstīti Zviedrijā, Vācijā, Austrijā, Amerikā un citur. No koka tiek veidoti tilti, sporta halles un rūpnīcas. 21.gadsimta pirmajā desmitgadē koks ir kļuvis par modernu un pieprasītu būvmateriālu.

Lai arī Latvijā koksnes renesanses paraugu nav tik daudz kā citviet, pasaules tendences ir jūtamas arī šeit. Pēdējo dažu gadu laikā milzīgu lēcienu piedzīvojusi koksnes gatavo konstrukciju un koka māju ražošana. Koka konstrukcijas veido aizvien svarīgāku daļu meža nozares produkcijas eksportā, kas apliecina to, ka mūsu zemē top kvalitatīvs produkts, kuru labprāt iegādājas ārvalstu iedzīvotāji. Latvijā ir izveidojušās gana daudzas firmas, kuras specializējušās koka māju izgatavošanā un uzstādīšanā, savā praksē pielietojot pasaulē aktuālos inženiertehniskos risinājumus.

Viens no koka būvniecības «trendiem» šobrīd ir CLT (Cross Laminated Timber) jeb krusteniski līmētās koksnes izmantošana. CLT ļauj būvēt ātri, droši un - kas ir īpaši svarīgi – augstu! Latvijā pagaidām CLT ēkas nav bieži sastopamas, bet pie mums jau ir divas rūpnīcas, kurās šis mūsdienīgais koksnes materiāls tiek ražots un realizēts ārvalstīs. Lai arī pašlaik absolūti lielākā daļa vietējās produkcijas tiek ražota eksporta tirgiem, kur koksne ir novērtēta kā ilgtspējīgs, ekoloģisks un ekonomiski izdevīgs materiāls, es ticu, ka arī vietējā sabiedrība novērtēs iespēju, ko sniedz vietējo resursu izmantošana savā labā.

Latvijas ģeogrāfiskais novietojums, ievērojamie meža resursi un bagātās koksnes izmantošanas tradīcijas ir labs atspēriena punkts, lai mūsu valsts kļūtu par vienu no koka būvniecības pasaules citadelēm. Ir virkne administratīvu un ekonomisku iemeslu, kāpēc sarežģītas koka būves Latvijā ir retums, tomēr sabiedrības attieksme šo situāciju ir spējīga mainīt.

Es aicinu ikvienu Latvijas iedzīvotāju, kuram ir radusies vajadzība būvēt, vismaz ideju līmenī apsvērt iespēju būvēt no koka*, jo koks ir mūsu - Latvijas materiāls. Koks ir vienīgais plaši pielietotais atjaunojamais būvmateriāls, koks ir vizuāli pievilcīgs un fiziski izturīgs, un koks vienlaikus ir gan tradicionāls, gan moderns materiāls, kurš ļoti labi sader kopā ar citiem aktuāliem materiāliem, vienalga vai tas ir metāls, ķieģeļi, betons, vai stikls. Turklāt Latvijā ir speciālisti, kuri ir labi apguvuši mūsdienīgās koka būvniecības pamatprincipus, un zina kā izcelt koksnes labākās īpašības.

Latvieši, būsim moderni - būvēsim mājas no koka!

*DNB bankas veiktā sociālā pētījuma dati liecina, ka pašlaik tikai 34% vēlētos savu sapņu māju būvēt no koka, ja viņiem tāda iespēja būtu.