Ja man iedotu 1 EUR par katru reizi, kad kāds saka, ka nebūvēs koka māju, jo tā ir tikai pagaidu un ilgi nestāvēs*, man būtu iespēja uztaisīt lielu koka būvniecības reklāmas kampaņu visos Latvijas medijos.
Vai koka mājas ir nedrošas?
Vispirms par vēsturi
Tas, ka koka apbūve ir mūsu vēsturiskā apbūve, nevienam nav noslēpums. «Senākās koka mājokļu paliekas Latvijā atrastas Lubānas līdzenuma arheoloģiskajos izrakumos un attiecināmas uz mezolīta un neolīta laikmetu (no 9. gadu tūkstoša līdz 2. gadu tūkstotim p.m.ē.). Tās bijušas stāvkoku būves ar akmens pavardiem.» (Juris Emsiņš, «Koks Latvijas valsts un tautas dzīvē», 2014.)
Piemēram, Brīvdabas muzejā koka ēkām ir 400 gadu vēsture,un tās stāv kā bildes. Jāņem vērā, ka Brīvdabas muzeju gadā apmeklē vairāk nekā 100 000 cilvēku, šīm mājām ir liela slodze, un tās nekalpo par dekoratīvu izkārtni vai neaizskaramu vēstures pieminekli.
Par mūsdienām
Kopš laikiem, kad būvētas mājas, kuras šodien kalpo par Brīvdabas muzeja eksponātiem, koka būvniecībā ir mainījies teju viss, izņemot pašu pamatu - koks tiek izmantots mājas nesošo konstrukciju pamatā. Cilvēki ir iemācījušies aprēķināt slodzes, lietot modernus materiālus un racionāli tos plānot. Ir radusies būvfizika. Visi šie priekšnoteikumi ļauj mūsdienās projektēt un būvēt modernas, racionālas un ilgmūžīgas mājas, kuras pārdzīvos visus šodien redzamos eksponātus.
Kā ģēniji, kurus savā zemē neatzīst
Jau kopš neatkarības atjaunošanas Latvijā attīstās koka būvniecības nozare, kura vēsturiski savu produkciju ir realizējusi ārpus Latvijas. Iespēju loks, kurā strādā Latvijas koka māju ražotāji un būvnieki,ir no mazām piebūvēm līdz daudzstāvu dzīvojamām ēkām. Ārvalstīs kvalitāti novērtē,un nozare uzrāda stabilu pieaugumu, rodas jauni ražotāji un jauni risinājumi. Vienīgi Latvijas patērētājs uz to turpina skatīties ar skepsi un no Latvijā saražotajām mājām mazāk kā 10 % paliek vietējam tirgum.
Par saulaino nākotni
Lai izprastu, kādēļ šāda situācija, nepieciešams uzrakstīt vairāk teksta,nekā sevi cienošs lasītājs būtu gatavs uztvert, tādēļ par to citreiz. Labas attīstības pazīmes koka izmantošanā uzrāda, piemēram, Latvijas armijas interese par koka risinājumiem ēkām karavīru izvietošanai un jauno arhitektu degošās acis, kuras koku redz kā ļoti interesantu, modernu un ilgtspējīgu materiālu, kā arī gan vēl nenotikušās, bet ļoti gaidāmās izmaiņas Latvijas būvnormatīvos, kas dos zaļo gaismu vairākstāvu koka apbūvei.
Arī politiski esam ieraudzījuši nelielu izkustēšanos no nulles punkta - partijas «Jaunā Vienotība» jaunais mēra kandidāts Vilnis Ķirsis ir publiski izteicis atbalstu koka būvēm kā ilgtspējīgam risinājumam, kas vienlaikus atbalstītu vietējo ekonomiku. Partija «Latvijas attīstībai» veselu sadaļu savā pirmsvēlēšanu programmā veltījusi koka būvniecības atbalstam. Šīs partijas, protams, nav pie varas Rīgā, bet,citējot neseno Nobela prēmijas ieguvēju literatūrā,«For the loser now will be later to win/Cause the times they are a-changing».
Ja nu kādam vēl koka būve asociējas ar Maskavas forštates krāsmatām vai to vecmāmiņas šķūnīti, kam viens stūris ir nopuvis, jo kaimiņu Janka to alkohola reibumā «nošķīla» ar traktoru, tad es aicinu apskatīt šīs galerijas. Tās ir Latvijā ražotas, latviešu būvētas mājas no koka, kas savus iedzīvotājus priecē Norvēģijā, Lielbritānijā un citās Eiropas valstīs.
Gatis Zamurs, Latvijas Koka būvniecības klastera izpilddirektors
*DNB bankas veiktā sociālā pētījuma dati liecina, ka vairāk kā 23% iedzīvotāju uzskata, ka koka mājām ir īsāka dzīve nekā cita veida mājām.