/nginx/o/2018/07/06/8243970t1h5080.jpg)
Koks jau izsenis plaši izmantots kā būvmateriāls, pateicoties tā lieliskajām īpašībām. Varu droši apgalvot, ka tas ir arī viens no perspektīvākajiem būvmateriāliem. Jau pašlaik redzam, cik sekmīgi pēdējos gados attīstījušās kokapstrādes tehnoloģijas, tāpēc nešaubos, ka tuvākajā laikā gaidāma vēl straujāka attīstība.
Koks ir viegli apstrādājams, no tā var veidot salīdzinoši liela laiduma pārsedzošas konstrukcijas, savukārt masīvkoks ir labākais siltumizolators starp tradicionālajiem būvmateriāliem. Šīs ir tikai dažas no koka priekšrocībām, kas ļāvušas tam ieņemt īpaši nozīmīgu vietu būvniecībā. No guļbūves, pildrežģa un masīvkoka statņu būvēm esam nonākuši pie rūpnieciski ražotām paneļu ēku konstrukcijām, līmētiem būvelementiem, īpaši liela laiduma - desmitiem metru garām - konstrukcijām gan līmētu siju, gan visdažādāko kopņu veidā, kuras izmanto gan ēkās, gan tiltos un estakādēs.
Šķerslīmēta (CLT) koka būvelementi ļauj veidot gan precīzas nesošās sienas, gan pārsegumus. Grūti iedomāties dzīvi bez saplākšņa, dažādām skaidu plāksnēm, preskartona, kokšķiedras izolācijas un daudz kā cita. Latvijā liela laiduma līmētās konstrukcijas jau vairāk nekā 25 gadus var novērtēt Ķīpsalas izstāžu un sporta hallē. Viena no lielākajām guļbūvēm Eiropā ir Lido atpūtas centrs Krasta ielā. Mūsdienīgi risinājumi pielietoti pēdējo gadu publisko ēku projektos - Cēsu koncertzālē, Saldus mūzikas skolā, Valsts mežu biroju ēkā, Alojas bibliotēkā un daudz kur citur. Koka konstrukcijas kā vienīgais racionālais risinājums izmantotas padomju laika kopmītnes un pilsētas valdes nama atjaunošanā un pārbūvē par pasīvajām ēkām Ērgļos un Ventspilī.
Šādas būves, kurās dažādos veidos pielietotas koka konstrukcijas, pierāda, ka koka arhitektūra ir ļoti daudzveidīga. Nosauktās sabiedriskās celtnes ir ļoti atšķirīgas, un tieši koks ļauj veidot dažādas stilistikas arhitektūru.
Latvijas koka vecpilsētas ir pierādījums koka ilgmūžībai. Ja koka ēku, tāpat kā jebkuru citu, pienācīgi uztur - labo jumtu un kopj fasādi, rūpējas par ūdens novadīšanu no pamatiem un remontē pareizi, koka nami kalpo simtiem gadu. Koka ēkas arī jāprot pareizi būvēt - gluži kā jebkuras citas. Arī mūra ēka nekalpos, ja to pienācīgi neuzturēs vai tā būs nemākulīgi uzbūvēta.
Esmu 140 gadus vecas koka ēkas īpašnieks, tajā dzīvoju un veicu atjaunošanas darbus, tāpēc droši varu teikt, ka koka mājas ir ilgmūžīgas. Nevaru nosaukt kādas būtiskas mūra ēku priekšrocības, salīdzinot ar koka ēkām.
Domāju, ka Latvijā ir laiks nodrošināt likumdošanas pamatu daudzstāvu koka ēku būvniecībai. Ir tiešām pēdējais brīdis, lai nekavētu Latvijas kokrūpniecību ne vien eksportēt savus ražojumus, bet arī tos pienācīgi pielietot pašu zemē, lai vairotu Latvijas labklājību. Lai pārliecinātu cilvēkus, nepieciešami taustāmi piemēri. Ceru, ka drīzumā tādus varēs novērtēt katrs interesents.
Ervīns Krauklis, arhitekts