ASV enerģētikas milzim «ExxonMobil» ceturtdien tika piespriests naudassods 2 miljonu ASV dolāru apmērā par to, ka firma pārkāpa sankcijas pret Krieviju laikā, kad šo firmu vadīja tagadējais ASV valsts sekretārs Rekss Tilersons.
ASV piespriež naudassodu «ExxonMobil» par sankciju pārkāpšanu pret Krieviju
«Exxon» uz to atbildēja, iesūdzot tiesā ASV finanšu ministru Stīvenu Mnučinu un Finanšu ministrijas sankciju biroju. Firma uzstāja, ka tā sekojusi ASV valdības ieteikumiem, noslēdzot darījumu ar Krievijas naftas kompāniju «Rosņeft», un apsūdzēja sankciju biroju, ka tas mainījis šo sankciju interpretāciju.
Finanšu ministrija paziņoja, ka «Exxon» pārkāpusi sankcijas, kuras ASV noteica pret Krieviju saistībā ar tās darbībām Ukrainā, kad firma 2014.gadā parakstīja juridiskas vienošanās par naftas un gāzes projektiem Krievijā ar «Rosņeft» prezidentu Igoru Sečinu.
Sečins ir ASV Finanšu ministrijas sankciju sarakstā, kas nozīmē, ka ASV firmu vai privātpersonu darījumu slēgšana ar viņu ir nelikumīga.
«Exxon» nav labprātīgi izpaudusi informāciju par šo darījumu un ir «demonstrējusi ASV sankciju prasību pārgalvīgu neievērošanu», paziņoja Finanšu ministrija.
«Exxon» savā prasībā nosauca naudassoda piespriešanu par «patvaļīgu, kaprīzu rīcības brīvības pārkāpumu, kas citādi neatbilst likumam».
«Exxon» pirms tam nosauca šo naudassodu par «fundamentāli netaisnīgu» un paziņoja, ka ir sekojusi Baltā nama un Finanšu ministrijas ieteikumiem savos darījumos ar «Rosņeft», kas atšķirībā no Sečina nav iekļauta ASV sankciju sarakstā.
Firma apgalvoja, ka Baltais nams esot pavēstījis to, ka šo sankciju mērķis ir vērsties pret privātpersonām, nevis pret viņu pārvaldītām kompānijām.
«Exxon» apsūdzēja Finanšu ministriju «mēģinājumā ar atpakaļejošu spēku ieviest jaunu izpildrīkojuma interpretāciju, kura neatbilst skaidrajiem un nepārprotamajiem Baltā nama un Finanšu ministrijas ieteikumiem, kas izteikti pirms attiecīgās rīcības un vēl arvien ir publiski pieejami».
Tilersons bija «Exxon» vadītājs, pirms viņš šogad kļuva par ASV valsts sekretāru, un viņa kā firmas vadītāja darījumiem ar Krieviju tika pievērsta pastiprināta uzmanība pēc viņa nominēšanas valsts sekretāra amatam.