Laikraksts: Ielaušanos Kataras informācijas aģentūras vietnē organizēja AAE

AAE vēstniecība Vašingtonā izplatījusi paziņojumu, kurā «The washington Post» ziņotais nodēvēts par nepatiesu un uzsvērts, ka AAE neesot bijusi nekāda loma šajā hakeru uzbrukumā.

«The Washington Post», atsaucoties uz anonīmiem ASV izlūkdienestu pārstāvjiem, raksta, ka AAE valdības augsta ranga locekļi plānu veikt šādu hakeru uzbrukumu pārrunājuši 23.maijā. Nākamajā dienā Kataras oficiālās informācijas aģentūras QNA vietnē parādījās ziņa, ka Kataras emīrs šeihs Tamims bin Hamads al Thani teicis runu, kurā slavējis Irānu un sacījis, ka Katarai esot labas attiecības ar Izraēlu.

QNA tūlīt pēc tam paziņoja, ka šo ziņu tās vietnē ievietojuši hakeri un to no savas vietnes izdzēsa. Taču Saūda Arābija, AAE, Bahreina un Ēģipte bloķēja piekļuvi Kataras medijiem un vēlāk pārtrauca diplomātiskās un ekonomiskās attiecības ar Kataru.

Krīze Kataras un vairāku arābu valstu attiecībās var apgrūtināt ASV vadītās koalīcijas cīņu pret teroristu grupējumu «Islāma valsts», jo šīs valstis ir ASV sabiedrotās un koalīcijas dalībnieces. Katarā atrodas ASV bruņoto spēku Centrālās pavēlniecības reģionālais štābs un ir dislocēti 10 000 amerikāņu karavīri, savukārt Bahreinā bāzējas ASV jūras spēku 5.flote.

ASV prezidents Donalds Tramps šajā krīzē ir stingri nostājies Saūda Arābijas un AAE pusē, publiski atbalstot šo valstu apgalvojumus, ka Katara sniedz atbalstu islāmistu kaujinieku grupējumiem un ir destabilizējošs spēks Tuvajos Austrumos. Nesen Persijas līča valstis apmeklēja ASV valsts sekretārs Rekss Tilersons, taču nav ziņu, ka viņam būtu izdevies panākt progresu krīzes risināšanā.