Pavārs Dreibants apšauba LVRA un VID kampaņu «Prasiet čeku!»

Dreibants nesen esot saņēmis LVRA vēstuli, kurā vēstīts, ka asociācija ir sākusi sadarbību ar VID, lai sakārtotu ēdināšanas nozari. Pret šo nolūku Dreibantam neesot nekādu iebildumu, taču neizpratni viņā radījis fakts, ka LVRA un VID sadarbība paredzējusi ēdināšanas uzņēmumiem izdrukāt šīs kampaņas plakātu un izvietot to savos restorānos. Vienlaikus VID vairākos restorānos sācis pārbaudes.

«Šī, galu galā, izrādījās kārtējā situācija, kurā par nodokļu maksātāju naudu tiek izveidots bezgaumīgs plakāts, sadrukāti citi uzskates materiāli. Būtu interesanti uzzināt, cik naudas patiesībā tiek iztērēts šādos pasākumos, jo šo pasākumu «sausais atlikums» ir visnotaļ apšaubāms. Turklāt, kur, pēc VID un LVRA uzskatiem, restorāniem šādus plakātus vajadzētu izvietot? Un, ja jau tiešām gatavojam un drukājam plakātus, vai tiešām gaidām, ka viena no nozīmīgākajām Latvijas restorānu mērķauditorijām, kas ir tūristi, sapratīs, kas ir domāts ar šo plakātu,» pauda Dreibants.

Viņš arī skaidroja, ka restorāniem tika pieprasīts līdz šā gada 1.jūlijam uzstādīt jaunā tipa kases aparātus, kas daudzos uzņēmējos izraisīja dažādus tehniskas un praktiskas dabas jautājumus.

«Diemžēl, bet šajā sakarā nedz VID, nedz LVRA netika sarīkojuši izpalīdzīgu akciju «Palīdzēsim ieviest jaunos kases aparātus!». Valsts nodokļu maksātāju līdzekļi būtu jēgpilnāk iztērēti, ja šī procesa laikā VID darbinieki būtu apstaigājuši restorānus un atbildējuši uz uzņēmēju jautājumiem un ieteikuši labākos praktiskos risinājumus, taču par šāda tipa aktivitātēm varas iestāžu interese ir maza - un, kā gan citādi - tādu pasākumu laikā taču nav iespējas izrakstīt soda kvītis! Un vai LVRA tiešām nebūtu varējuši akciju «Prasiet čeku!» atlikt līdz augusta sākumam, kad visi restorāni būtu paspējuši tikt galā ar kases aparātu maiņu un šī procesa izraisītajiem sarežģījumiem,» sacīja Dreibants.

Kā atzīmēja Dreibants, lai sadarbība izveidotos veiksmīga, VID inspektoriem būtu nepieciešama kaut neliela izpratne par jomu, kurā notiekošos procesus viņiem uzdots pārbaudīt.

«LVRA būtu varējis efektīvi konsultēt VID darbiniekus par to, kā noris restorānu darbība, un it īpaši par to, kā izturēties pārbaudes laikā, lai netraucētu un nešokētu restorāna viesus, tādējādi radot uzņēmumiem zaudējumus, kas taču nebūtu vēlams, jo kurš gan tādā gadījumā maksātu nodokļus? Vēlos uzsvērt - man nav iebildumu pret to, ka tiek veiktas pārbaudes, bet liela problēma ir tā, ka VID darbinieki šo procesu veic nekorekti, neētiski un neefektīvi - viesu klātbūtnē tiek «pratināti» uzņēmuma darbinieki, VID pārstāvji stundām ilgi sēž restorānā, pārvēršot to par savu personīgo biroju, kas rada restorānam tiešus zaudējumus - katrai restorāna sēdvietai sevi ir jāatpelna, ja restorāns vēlas «izdzīvot»,» stāstīja Dreibants.

Viņš arī teica, ka LVRA neesot komunicējuši ar ēdināšanas biznesa pārstāvjiem, pirms sākt sadarbību ar VID, lai uzklausītu uzņēmēju problēmas un idejas par to, kādas pārmaiņas industrijā nepieciešams ieviest, lai ēdināšanas bizness neatrastos «pelēkajā zonā».

Uzņēmējs Dreibants arī skaidroja, ka «ēnu ekonomikas» process sākas tad, kad VID, piemēram, martā bloķēja uzņēmuma bankas kontu par 2000 eiro nodokļu parādu.

«Neiedziļinoties, ignorējot to, ka restorāni gada pirmos mēnešus strādā ar zaudējumiem un naudas trūkst gan algām, gan īres maksai, gan produktiem. Tas ir mirklis, kad mums jāsāk «shēmot», lai spētu norēķināties ar darbiniekiem, ar produktu piegādātājiem, un lai nopelnītu naudu un, galu galā, samaksātu šo nodokļu parādu,» atzina uzņēmējs.

Viņš arī norādīja, ka ilgtermiņa sadarbība starp uzņēmējiem un VID varētu veidoties tad, ja VID iedziļinātos esošajā situācijā, restorānu darba kārtībā un organizācijā. «Pretējā gadījumā pēc akcijas «Prasiet čeku!» beigām viss atkal būs pa vecam.»

Kā sacīja LVRA prezidents Jānis Pinnis, par Dreibanta atklātajā vēstulē paustajiem jautājumiem iepriekš ir notikusi apspriešanās ar nozares pārstāvjiem. Vienlaikus viņš atzīst, ka komunikācija ar restorānu biznesa pārstāvjiem ir jautājums, kam ir vērts pievērst uzmanību.

«No savas puses mēs redzam, ka ir nepieciešama citādāka pieeja komunikācijā ar mūsu biedriem, to skaitā dažādu ideju izskaidrojošais darbs, un to mēs no savas puses apņemamies sakārtot. Vēlos atkārtoti atzīmēt, ka noslēgtā vienošanās ar VID paredz viesnīcu un ēdinātāju nozares sakārtošanu. Pēc šīs vienošanās noslēgšanas mēs varam soli pa solim pievērsties nākošajiem jautājumiem, kas skar ēdināšanas nozari un kopējos nodokļu slogus,» uzsvēra Pinnis.

Bet VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule skaidroja, ka šī akcija ir viens no pirmajiem soļiem, lai nozari sakārtotu. Tas ir valsts un tajā skaitā jebkura ēdināšanas nozares pārstāvja interesēs.

«Mūsu aplēses liecina, ka katru gadu ēdināšanas un izmitināšanas nozarē neuzskaitīto darījumu summa ir vismaz 50 miljoni eiro. Pieprasot restorānā čeku, mēs atbalstām tieši šo restorānu darbinieku sociālo aizsardzību - no katra deklarētā eiro valsts saņem vidēji 17 centus, un lielākā daļa no tā pienākas tieši darbinieku sociālās apdrošināšanas finansēšanai. Katrā ziņā akcija «Prasiet čeku!» ir pilnībā brīvprātīga, un katrs var izvēlēties - tajā piedalīties vai tomēr ne. Pēc LVRA informācijas bukleti un uzlīmes šobrīd ir izvietotas jau 23 restorānos un restorānu tīklos,» informēja Cīrule.

Kopā VID ir sagatavojis apmēram 2000 bukletus un uzlīmes, kuru kopējās izmaksas nedaudz pārsniedz 1000 eiro. Tas nozīmē, ka vienam bukletam un uzlīmei iztērēti 50 centi, teica Cīrule, piebilstot, ka restorāniem nav jātērē savi līdzekļi, lai iesaistītos akcijā - bukleti un uzlīmes ikvienam komersantam ir brīvi pieejami LVRA. VID darbinieki pašu spēkiem bez papildus izmaksām veidoja šīs akcijas banerus un video, skaidrojot, kāpēc ir svarīgi restorānam un kafejnīcai maksāt nodokļus un klientam saņemt čeku.

«Šajā akcijā plakāti netika veidoti. Jebkurā gadījumā, ja restorāna pārstāvji uzskata, ka «Prasiet čeku!» bukleti un uzlīmes neiederas tā dizainā, neatbilst gaumei vai tiem vienkārši nav piemērotas vietas, šie materiāli nav jāizvieto vispār. Bukletos informācija ir sagatavota trīs valodās - latviešu, angļu un krievu. Kā jau minēju, tas ir brīvprātības princips, kas parāda konkrētā uzņēmuma īpašnieka vai vadītāja attieksmi,» uzsvēra Cīrule.

Lūgta komentēt Dreibanta jautājumu par šīs kampaņas norises laiku, kad uzņēmējiem aktuāls ir arī kases aparātu sakārtošanas jautājums, Cīrule norādīja, ka čeku izsniegšana klientiem nekādā veidā nav saistīta ar kases aparātu nomaiņas procesu. Ikvienam restorānam vai kafejnīcai vienmēr ir bijis jāiesniedz čeks, saņemot maksājumu no saviem klientiem, neatkarīgi no kases aparāta modeļa vai citiem tehniskajiem parametriem.

Kā ziņots, nostiprinot līdzšinējo sadarbību, Cīrule un LVRA prezidents Pinnis parakstīja vienošanos par sadarbību un informācijas apmaiņu. Līdz ar vienošanās parakstīšanu sāksies arī VID un LVRA kopīgā izglītojošā akcija «Prasi čeku!».

Sadarbības vienošanās mērķis ir mazināt izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē strādājošo komersantu izvairīšanos no nodokļu nomaksas, sekmēt atbilstošu atalgojumu un godprātīgu nodokļu nomaksu nozares uzņēmumos, kā arī caurskatāmus un pilnīgus pārskatus par gūtajiem ieņēmumiem, tādējādi samazinot negodīgas konkurences iespējas šajā nozarē.

Kā liecina «Firmas.lv» informācija, Dreibantam pieder 29,99% kapitāldaļu restorānu «Restaurant3» pārvaldošajā uzņēmumā SIA «Kartupeļu ēdāji» un 30% restorānu «Trīs pavāru restorāns «Tam labam būs augt«» pārvaldošajā SIA «Medu». Tāpat uzņēmējam pilnībā pieder sabiedrisko attiecību un komunikāciju vadības pakalpojumu uzņēmums SIA «Suns un pirksts».

«Kartupeļu ēdāju» apgrozījums 2015.gadā bija 423 011 eiro. Togad uzņēmums cieta zaudējumus 81 266 eiro apmērā. Pagājušā gada dati patlaban vēl nav pieejami. Tikmēr SIA «Medu» nav iesniedzis pārskatus ne par 2015., ne 2016.gada darbību. Savukārt uzņēmuma «Suns un pirksts» apgrozījums pērn bija 48 960 eiro, bet peļņa - 1398 eiro.

SIA «Kartupeļu ēdāji» dibināta 2001.gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 2844 eiro. Tā īpašnieki ir Sirmais - 29,99%, Dreibants - 29,99%, Uldis Brūders - 20,01% un Dana Gritāne - 20,01%. SIA «Medu» dibināta 2015.gada 15.decembrī. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 2800 eiro. «Medu» īpašnieki ir Sirmais - 30%, Dreibants - 30%, Brūders - 20% un Gritāne - 20%.