Žaklīna Cinovska: es nekad neesmu domājusi par kāzām

_{Šīs nedēļas žurnālā «Ieva» lasāma atklāta intervija ar talantīgo un bezgala izskatīgo režisori un producenti Žaklīnu Cinovsku. Piedāvājam nelielu ieskatu sarunā.}

«Nē, es nezinu, vai oficiāli kādreiz gribēšu apprecēties, lai gan mana attieksme pret to dzīves laikā mainās. Protams, man ir svarīgas labas attiecības!

Es necietīšu attiecības, kurās man nebūs labi. Neesmu sieviete, kas pievērs acis, lai tikai kāds būtu blakus.

Cilvēki, kas ir man apkārt, to labi zina,» stāsta Žaklīna. Uz jautājumu, kas ir tas nepaciešamais, režisore min kūtrumu, slinkumu, melus. Un par neuzticību vispār nav runas!

«Dažkārt vīrieši ir gaidījuši, ka tāda pati kā darbā būšu arī ar viņiem.

Bet es esmu sieviete, kas grib, lai iekaro mani. Es neiešu uzbrukumā vīriešiem.

Es jau regulēju montāžistus, gaismotājus un režisorus, tāpēc savā privātajā telpā vēlos, lai vīrietis ir tas, kurš izlemj. Man mīļākais teiciens ir: «Sieviete ir tik sievišķīga un tik stipra, cik vīrietis viņai ļauj tādai būt.» Ja vīrietis ļauj man būt stiprai, kāda es gan arī esmu, un uzskata, ka viss jāizlemj man, tad kāpēc lai man viņu vajadzētu?» sev jautā režisore Žaklīna Cinovska.

Cik bieži esi saskārusies ar sabiedrības stereotipu, ka sievietei ir jābūt sievai un mātei? «Katru dienu. Bet es uz to vairs nereaģēju. Jo apkārt ir tik daudz nepatiesības, kas slēpjas aiz skaistām izkārtnēm, bet es savu dzīvi gribu dzīvot patiesi.»

Runājot par mūsdienu attiecībām, Žaklīna uzsver, ka mūsu sievietes savus vīriešus ir izlutinājušas: «Tā ir realitāte - Latvijā sievietes vīriešus ir ļoti izlaidušas. Turklāt tas ir mīts, ka vīriešu Latvijā ir vairāk nekā sieviešu, jo mūsu skaits ir līdzīgs. Tikai izglītoto un kopto sieviešu ir vairāk un viņām negribas būt kopā ar alus vēderiem. Protams, ir sievietes, kuras turas pie šādiem vīriešiem, un es viņas nenosodu, jo katrs pats izvēlas, ko grib. Ir cilvēki, kuri nespēj dzīvot vieni, savukārt es to varu pilnīgi mierīgi.»

Vairāk lasi žurnāls «Ieva»!