Austrija apsver atļaut policijai izspiegot sarunas «WhatsApp» un citās aplikācijās

Valdība lūgusi politikas, tehnoloģiju, pilsoņtiesību ekspertus un juristus izvērtēt likumprojektu, kura mērķis ir paplašināt varasiestāžu spējas cīnīties ar noziedzniekiem, kas arvien biežāk saziņā izvairās lietot telefonus.

Šāda novērošana tiktu veikta tikai ar tiesas sankciju, izmeklējot teroraktus un citus noziegumus, par kuriem pienākas vismaz piecu gadu ilgs cietumsods, atklāja kāda amatpersona.

Līdzīgi likumi ir jau spēkā Francijā, Itālijā, Polijā un Spānijā.

Kā Austrijas policija veiks šādu novērošu, vēl nav skaidrs. Viens risinājums būtu instalēt aizdomās turamo datoros un mobilajos telefonos īpašu spiegošanas programmu, kas ļautu apiet ziņapmaiņu aplikāciju šifrēšanas sistēmas.

«Tiesībsargājošās iestādes un izlūkdienesti jau nosveras par labu šāda veida spiegu programmām,» norādīja Toronto Universitātes Munka Ārlietu skolas «Citizen Lab» eksperts Ronalds Deiberts. Viņš uzsvēra, ka būtiski, lai valdības spētu nodrošināt pienācīgu uzraudzību un atbildību sabiedrības priekšā, pirms piešķirt varasiestādēm tiesības izmantot jaunas spiegošanas tehnoloģijas.

Austrijas tiesas jau ir notiesājušas vairākus cilvēkus par saistību ar terorismu, daļēji balstoties uz informāciju, kas iegūta no atsavinātām ierīcēm.

Ierosinātais likumprojekts ļautu policijai iegūt informāciju no ierīcēm, kas nav atsavinātas.

Valdība plāno iesniegt likumprojektu parlamentā pēc 21.augusta.

Vācijā policijai ir tiesības instalēt spiegošanas programmas aizdomās turamo telefonos, taču nav zināms, cik plaši šī pretrunīgi vērtētā metode tiek izmantota.

Arī Nīderlandē ierosinātais digitālās drošības likumprojekts ļaus izlūkdienestiem izmantot spiegošanas programmas pret aizdomās turamajiem.

Savukārt Lielbritānijas izlūkošanas likums, kas vēl ir ieviešanas stadijā, piešķir policijai un izlūkdienestiem tiesības masveidā izspiegot komunikāciju.