Pēkšņi priekšnieks

«Šis ir ļoti sensitīvs jautājums. Lai no viena līmeņa speciālistiem kādu ieceltu vadītāja amatā, ir jābūt ļoti pārliecinošiem argumentiem, ka šis konkrētais darbinieks ir profesionāli labākais, vienlaicīgi - ka viņam piemīt nepieciešamās vadības kompetences. Kļūdoties, mēs varam zaudēt profesionāli spēcīgu darbinieku un sabojāt mikroklimatu struktūrvienībā. Ļoti liela kļūda ir padziļināti neizvērtēt konkrētā darbinieka spējas, tai skaitā arī aspektu, vai pārējiem kolēģiem viņš šobrīd ir autoritāte. Pašam darbiniekam, pirms viņš pieņem lēmumu kļūt par vadītāju savā struktūrvienībā, ir kritiski jāizvērtē visi aspekti un savas spējas.

Kļūstot par vadītāju, nevajag radīt mākslīgu sev neraksturīgu uzvedību. Tāpat kā līdz šim vajadzētu piedalīties pasākumos, turpināt ierasto komunikācijas veidu ar kolēģiem. Vadītāja amats uzliek lielāku atbildību par sev pakļautajiem darbiniekiem - palīdzēt ar padomu, iedrošināt, aizstāvēt, uzklausīt, bet tas nenozīmē, ka ir jāzaudē savas cilvēciskās īpašības. Vadītājs ar savu personīgo piemēru, ar savu attieksmi pret darbu liek darbiniekiem saprast robežas.»