«Rietumu bankai» naudas atmazgāšanas lietā Francijā piespriests € 80 miljonu naudassods

_{(Pievienots FKTK komentārs.)}

Tas vēsta, ka «Rietumu bankas» prezidentam Aleksandram Pankovam piespriests četru gadu nosacīts cietumsods. Savukārt bankas pārstāvniecības Francijā vadītājam Sergejam Ščukam piespriests viena gada nosacīts cietumsods.

«Rietumu bankai» noteikts piecu gadu aizliegums darboties Francijā.

Galvenajam apsūdzētajam šajā lietā - kādreizējam kompānijas «France Offshore» vadītājam Nadavam Bensusānam - piespriests piecu gadu cietumsods, no tiem - trīs gadu reāls ieslodzījums, bet divi gadi nosacīti.

«Mēs detalizēti iepazīsimies ar sprieduma pilno tekstu, un pēc tam kopā ar mūsu advokātiem tiks pieņemts lēmums par turpmākajām darbībām.

Šobrīd varam apgalvot, ka mēs pilnībā nepiekrītam spriedumam un šis spriedums tiks pārsūdzēts

,» aģentūrai LETA pauda «Rietumu bankas» preses dienestā.

Vienlaikus bankas pārstāvji norādīja, ka «Rietumu banka» sadarbojās ar Francijas tiesībsargājošām iestādēm visā izmeklēšanas un tiesas procesā. «Mēs nekad neesam bijuši iesaistīti izvairīšanās no nodokļu samaksas un nedz banka, nedz tās prezidents nebija personīgi iesaistīti un ieinteresēti šajās darbībās. Līdz ar to bankai piemērotais naudas sods 80 miljonu eiro apmērā un sankcijas pret bankas prezidentu ir pilnībā nepamatotas,» uzsvēra bankas pārstāvji.

Tāpat bankā atzīmēja, ka līdz brīdim, kad spriedums stāsies spēkā, bankai nav pienākums maksāt soda naudu. «Ievērojot visas gaidāmās instances, process var turpināties ilgstoši - līdz 2-3 gadiem un ilgāk,» pauda bankas pārstāvji.

Tajā pašā laikā bankā arī uzsvēra, ka gaidāmās tiesvedības laikā «Rietumu banka» budžetā paredzēs iespējamo soda naudas apmēru un veiks uzkrājumus. «Uzkrājumu veidošana ļaus nepieciešamības gadījumā samaksāt uzlikto naudas sodu tādā veidā, ka tas nekādi neietekmēs stabilu bankas operacionālo darbību,» skaidroja bankas pārstāvji.

Bankā arī atzīmēja, ka turpmāk - līdz tiesvedības procesa beigām - «Rietumu banka» atturēsies no komentāriem šajā lietā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Komunikācijas daļas vadītāja Laima Auza aģentūrai LETA norādīja, ka «Rietumu banka» ir informējusi komisiju par Parīzē pasludināto pirmās instances tiesas spriedumu «France Offshore» lietā.

Viņa arī uzsvēra, ka, neskatoties uz to, vai banka spriedumu pārsūdzēs, FKTK vērtēs, kā Francijas tiesas piespriestais naudas sods ietekmēs bankas kapitālu, un līdz ar to arī bankas attīstības plānus.

Parasti šādos gadījumos FKTK prasa bankai veidot uzkrājumus, kas ir ne mazāki par 50% no soda naudas apmēra.

«FKTK vēlas uzsvērt, ka šajā gadījumā nav runa par ietekmi uz bankas finanšu stabilitāti. Banka strādā ar peļņu, un tai ir līdzekļi šīs soda naudas segšanai. «Rietumu banka» 2016.gadā strādāja ar 80,3 miljonu eiro peļņu, bet šā gada pirmajā ceturksnī tās peļņa bija 15,4 miljoni eiro,» atzīmēja Auza.

Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums «De Facto» 2016.gada pavasarī vēstīja, ka apjomīgā krimināllietā, kura nodota Francijas prokuratūrai, pret «Rietumu banku» un tās prezidentu Pankovu izvirzītas apsūdzības par palīdzību naudas atmazgāšanā.

Savukārt galvenais apsūdzētais šajā lietā bija kādreizējais kompānijas «France Offshore» vadītājs Navads Bensusāns, kurš Francijā tiek dēvēts par «ofšoru karali». Tā dēvētie Panamas dokumenti rāda, ka viņš ir bijis starp ārzonu kompāniju uzturēšanas biznesā strādājošās juridiskās firmas «Mossack Fonseca» klientiem, kas bija iecienījuši «Rietumu banku».

Francijas Nacionālā finanšu prokuratūra galvenajam šajā naudas atmazgāšanas lietā apsūdzētajam - Bensusānam - bija pieprasījusi septiņu gadu cietumsodu. Prokuratūra arī pieprasīja četru gadu cietumsodu «Rietumu bankas» prezidentam Pankovam, bet bankai - 90 miljonu eiro naudassodu. Savukārt bankas pārstāvniecības Francijā vadītājam Ščukam prokuratūra bija pieprasīja 18 mēnešu nosacītu cietumsodu.

«Rietumu bankā» arī iepriekš paziņoja, ka nepiekrīt izvirzītajām apsūdzībām par atbalsta sniegšanu «France Offshore» un prokurora pieprasītajam sodam 90 miljonu eiro apmērā. Bankā uzsvēra, ka tā ir rīkojusies korekti, ievērojot likumus, un gadījumā, ja pirmās instances tiesas lēmums būs negatīvs, banka to apstrīdēs.