Šodienas redaktors:
Artūrs Guds

Bēglis no Āfrikas sašutis par slikto dzīvi Latvijā: Te mums nedod neko - tikai 139 eiro mēnesī

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Latvijā mums nedod nekā - tikai 139 eiro mēnesī, savu sašutumu par dzīves apstākļiem Latvijā intervijā BBC paudis bēglis no Eritrejas Makarena, kurš te dzīvo jau gadu. Par šo naudu neesot iespējams nedz noīrēt dzīvokli, nedz izdzīvot. Daudzi viņa draugi niecīgo pabalstu un atstumtības dēļ pametot Latviju, lai dotos uz citām Eiropas valstīm.

Daudzi bēgļi, kurus Eiropas Savienība (ES) izvietojusi Baltijas valstīs, saskaras ar atstumtību un nabadzību, kā rezultātā spiesti pārcelties uz citām Eiropas valstīm, tā par bēgļu situaciju Baltijas valstīs šonedēļ raksta BBC.

BBC intervēts bēglis no Eritrejas - Makarena, kurš pirms gada ieradies Latvijā no Itālijas. Eiropā viņš nonācis caur Ugandu, Etiopiju, Izraēlu un Ēģipti.

Par to, ka Makarena dodas uz Latviju, viņš esot uzzinājis tikai dienu pirms lidojuma. Makarenam neesot ļauts pašam izvēlēties galamērķi, kurp doties, par ko viņš nemaz neesot bijis priecīgs.

«Eiropā ir daudz bēgļu no Eritrejas. Mēs savā starpā kontaktējamies. Mēs zinām, ka Vācijā bēgļiem tiek piešķirts dzīvoklis un 400 eiro liela «kabatas nauda«. Latvijā mums nedod nekā - tikai 139 eiro mēnesī,» Makarena pastāstījis BBC.

Bēglis žēlojies, ka Rīgā par šādu naudu esot grūti atrast īrei dzīvokli, taču valdība neplānojot palielināt bēgļu pabalstu.

Sliktu dzīves apstākļu dēļ bēgļi esot spiesti pamest Latviju tiklīdz saņemti nepieciešamie dokumenti, pastāstījis eritrejietis. Viņš pazīstot daudzus, kas šādi rīkojušies.

Makarena Latvijā dzīvo jau gandrīz gadu. Draugi viņam joprojām palīdzot samaksāt dzīvokļa īri, viņš cerot atrast darbu.

«Es esmu diplomēts inženieris, bet darīšu fizisku darbu celtniecībā. Ceru, ka būs labi,» stāstījis bēglis.

Makarena gribētu braukt dzīvot pie savas ģimenes Londonā, bet nesteidzoties, jo necerot ārpus Latvijas atrast oficiālu darbu. «Ja es pārcelšos uz citu valsti, viņi mani nepieņems. Pazīstu cilvēkus, kuri aizbraukuši no Latvijas. Viņi visi devās uz Vāciju, bet nedrīkst tur strādāt.»

«Vairums no viņiem nespēja Latvijā izdzīvot. Viņi nespēj pieņemt milzīgo ienākumu atšķirību starp Vāciju un Latviju. Daudzi aizņemas naudu no paziņām un radiem, lai tiktu uz Eiropu, šī nauda ir jāatmaksā,» stāsta Makarena. Viņš pats cilvēku kontrabandistiem esot samaksājis 3000 ASV dolāru.

Bēgļu uzņemšanas jomā no trim valstīm Latvija ir gandrīz izpildījusi «Grieķijas kvotu» jeb uzņēmusi gandrīz visus mūsu valstij paredzētos 295 no patvēruma meklētājiem, kas nonākuši Grieķijā.

Kā ziņots, Eiropas Savienības (ES) pārvietošanas programmā kopumā Latvija līdz marta beigām bija uzņēmusi 280 personas, līdz ar to valsts ir uzņēmusi vairāk nekā pusi no solītā patvēruma meklētāju skaita.

ES pārvietošanas programmā Latvija 2015.gadā solidāri ar citām ES dalībvalstīm ir apņēmusies divu gadu laikā pārvietot 531 personu - 295 no Grieķijas, 186 no Itālijas un 50 no Turcijas bēgļu nometnēm.

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu