Lietuva 1991.gada apvērsuma mēģinājumā izvirza apsūdzības vēl diviem cilvēkiem

Šī lietas daļa, kas attiecināma uz pavisam deviņiem aizdomās turētajiem, pirms trim gadiem tika nodalīta atsevišķi. Attiecībā uz pārējiem septiņiem aizdomās turētajiem izmeklēšana apturēta, jo izsmeltas visas iespējas precīzi noteikt nozieguma vaininiekus, bet tā jebkurā brīdī var tikt atsākta, ja tiktu iegūta jauna informācija, norādījušas tiesībsargāšanas iestādes.

Abi jaunie apsūdzētie tiks tiesāti neklātienē, ziņu aģentūrai BNS pastāstījusi Ģenerālprokuratūras pārstāve Rita Stundiene.

Kā ziņots, lielāko 13.janvāra lietas daļu Viļņas apgabaltiesa sāka izskatīt pirms pusotra gada un jau paveikusi vairāk par pusi šā darba. Lietā, kas tiek uzskatīta par vienu no apjomīgākajām un svarīgākajām Lietuvas tiesu vēsturē, apsūdzības izvirzītas vairāk nekā 60 cilvēkiem, tai skaitā augstām toreizējās Padomju Savienība Komunistiskās partijas, Aizsardzības un Iekšlietu ministriju, Valsts drošības komitejas un to militarizēto struktūrvienību amatpersonām. Klātienē tiek tiesāti tikai divi apsūdzētie - Krievijas pilsoņi, bijušie padomju virsnieki Jurijs Meļs un Genadijs Ivanovs, jo pārējie slēpjas Krievijā, Baltkrievijā un Ukrainā.

Šobrīd saistībā ar advokātu, prokuroru un tiesnešu atvaļinājumiem lietas izskatīšanā izsludināts pārtraukums līdz septembrim.

Mēģinot gāzt likumīgi ievēlēto Lietuvas varu, kas 1990.gada martā bija paziņojusi par valstiskās neatkarības atjaunošanu, īpašās padomju karaspēka vienības 1991.gada 13.janvārī ar spēku ieņēma Viļņas televīzijas torni, Preses namu, Televīzijas un radio komiteju un objektus citās Lietuvas pilsētās. No lodēm un zem tanku kāpurķēdēm pie televīzijas torņa šajā dienā gāja bojā 14 neapbruņoti cilvēki, tika nodarīts smags kaitējums 31 cilvēka veselībai un vairāk nekā tūkstotis cilvēku guva dažāda veida ievainojumus.

1999.gada augustā Viļņas apgabaltiesa notiesāja sešas padomju laika amatpersonas par viņu lomu 13.janvāra notikumos, piespriežot bijušajam Padomju Savienības Komunistiskās partijas Lietuvas filiāles līderim Mīkolam Burokevičam 12 gadu cietumsodu, bet viņa līdzgaitnieku Jozu Jermalaviču notiesājot ar brīvības atņemšanu uz astoņiem gadiem.

Tolaik Lietuvas likumi neļāva apsūdzētos tiesāt neklātienē. Otrreiz izmeklēšana tika sākta jau tajā pašā 1999.gadā, bet, kā vēlāk noskaidrojās parlamentārās izmeklēšanas gaitā, gadiem ilgi tā nevirzījās uz priekšu un septiņus gadus to izmeklēja viens vienīgs prokurors.

Situācija mainījās tikai 2010.gadā, kad Lietuvas Seims pieņēma Kriminālkodeksa grozījumus, kas noteica, ka noziegumiem pret cilvēci un kara noziegumiem nav noilguma un maksimālais sods par tiem var būt mūža ieslodzījums, turklāt apsūdzētos var saukt pie atbildības arī neklātienē, ja citas valstis izmanto iespējas viņus neizdot. 2010.gada nogalē Lietuvas Ģenerālprokuratūra izveidoja jaunu izmeklēšanas grupu, lai paātrinātu 13.janvāra lietas tiesisko izvērtēšanu.