Tur īkšķus par masveida streiku. Sociālajos tīklos atbalsta mediķu prasības

«Ģimenes ārstam nav ne darba laika, ne savas dzīves, it īpaši laukos. Tā ir elle! Pacienti zvana naktī un brīvdienās. Manas ģimenes ārstes vīrs kādreiz ar žiguli, pēc tam jau ar citu automašīnu naktī sievu rāva pie pacienta,» stāsta Zane.

Pirms desmit gadiem viņa apmeklēja ģimenes ārstu Salacgrīvas novadā, bet tagad iet pie ārsta Rīgā.

Esmu redzējusi kā pirms un pēc darba laika tantuki ar spēku laužas ārsta kabinetā, lai parunātos par dzīvi.

"Kundzītes pieprasa neadekvātus izmeklējumus, sakot ārstam: «Ak kā, nedosiet! Nu ja, tas jums sit pa kabatu.» Tā nav taisnība! Ārstam ir jāuzņemas atbildība par visu, vienlaikus jābūt gan dzemdību speciālistam, gan ķirurgam, gan psihologam. To, ko dara ārsti, nevar kompensēt,» stāsta Zane, atbalstot mediķu prasības.

«Atbalstu Latvijas mediķu streiku! Nosodu jebkādus mēģinājumus apelēt pie Hipokrata zvēresta vai komentārus, ka tādējādi tiek nogalināti pacienti. Mediķa profesija ir ļoti sarežģīts psiholoģisks un ētisks uzdevums 21. gadsimta tirgus ekonomikas apstākļos,» Facebook raksta kardiologs Roberts Feders. 2011. gadā viņš pabeidza Rīgas Stradiņa universitāti un šobrīd strādā savā profesijā vienā no prestižākajām Berlīnes slimnīcām.

«O.k., ar darba stundām visur ir problēmas, bet tās tiek ļoti labi apmaksātas! Latvijas mediķu situāciju es sauktu par šantāžu un ķīlnieku sagūstīšanu ar psiholoģiskas manipulācijas elementiem. Mīļie, IT speciālisti, inženieri, uzņēmēji, būvnieki,- tas ir jūsu uzdevums nopelnīt valstij naudu. Un naudas trūkums valstī ir jūsu nespējas rezultāts. No tā cieš medicīnas nozare un beigās nabaga pacienti, kuriem varbūt nav paveicies tik ļoti ar naudiņu un nevar ātri aizbēgt uz Vāciju, vai nepazīst kādu profesoru no Stradiņiem un nevar ātri tikt "uz galda".» Roberts tur īkšķus, lai sāktos masveida ārstu un māsu streiki.

Tas ir prātam neaptverams darbs un pašaizliedzība, ko šie kolēģi jau gandrīz 30 gadus ir snieguši sabiedrībai gandrīz par velti.

"Pirms ļoti daudz gadiem, kad Hipokrats vēl dzīvoja, ārsti dzīvoja no dāvinājumiem un pateicībām no pacientiem. Tagad mēs to lepni saucam par korupciju, tikai aizmirsām tā vietā maksāt algu.»

«Latvijā vislabāk dzīvo «silei pietuvinātie», tiesu izpildītāji un vēl dažas citas parazitējošas sugas. Nauda, kas nodokļu veidā nonāk valsts budžetā, ir privātā sektorā strādājošo radīta vērtība,» raksta Ilma. «Tā nav no debesīm nokritusi nauda, ar kuru var rīkoties tā, kā dažam labam ienāk prātā. Latvijas nelaime ir nodokļu naudas bezatbildīga šķērdēšana. Latvijā nemākulīgas un alkatīgas nodokļu politikas dēļ ir iznīcināta vidusšķira, kas attīstītās sabiedrībās un civilizētās demokrātijās ir jaudīgākais sabiedrības stresa amortizators.

Latvijā ir palikusi saujiņa bagātnieku pret skrandaiņu pūli. Tas ir nejēdzīgas un nesaprātīgas valsts nodokļu politikas rezultāts.

Īsi sakot – gudrs saimnieks spēj atšķirt piena govi no gaļas lopa un vaislas buļļa. Bet Latvijā viss vārās vienā katlā,»

Savukārt Vidzemes mazpilsētā dzīvojošā Maira uzskata, ka ārsti pret pacientiem mēdz izturēties nevērīgi. «Fakts, ka streika laikā ārstus aizvietos ārstu palīgi, man liek tikai parausīt plecus, jo arī ikdienā palīdzi sastopu biežāk nekā ārsti.» Pirms neilga laika Mairas kundze mēroja tālu ceļu, lai nokļūtu pie ārsta. Kabinetā izrādījās, ka viņai ir augsts asinsspiediens. Tā vietā, lai iedotu zāles un apguldītu pacienti, ārste muļķīgi pajokojusi un palaidusi Mairu mājās.

Sievietei pirms dažām dienām sievietei bija piesūkusies ērce. Koduma vieta uz kakla bija uztūkusi un sāpēja.

«Es biju nepatīkami pārsteigta, ka ne ārstes palīdze, ne medmāsa pat neaplūkoja koduma vietu. Gāju mājās, lai gan dēļ augstā asinsspiediena griezās galva, un domāju, ka ir maz ticams, ka paceļot algas kā uz burvju mājiena mediķu attieksme mainīsies.»

Tikmēr Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis uzskata, ka vasaras laiks ir īstais brīdis, lai streikotu, jo apdraudējums sabiedrības veselībai ir relatīvi vismazākais– šobrīd ievērojami mazāk ir augšējo elpceļu slimību, hroniskām slimībām vasarā ir remisijas periods. Viņš uzskata, ka ģimenes ārstu streikam var sekot citu medicīnas specialitāšu kolēģu streiki.

Apinis cer, ka pacienti beidzot iestāsies par veselības aprūpi Latvijā un iztramdīs aizmigušo Saeimu un valdību.

Apinis saka, ka ģimenes ārstu streika vienkārši nevar nebūt, jo tik pazemota, iznerrota un nomākta kā primārā veselības aprūpe nav neviena nozare Latvijā. Viņš uzskata, ka prasības ir atrisināmas sarunu ceļā, parakstot dokumentu ar valdības vadītāju. « Problēmas veselības aprūpē ir ne tikai primārajā aprūpē - tās ir neatliekamajā palīdzībā, dzemdību nodaļās, uzņemšanas nodaļās un operāciju zālēs.

Māsu nav un nebūs, jo par nepilniem četrsimt eiro uz rokas māsa nevar ne pati paēst, ne bērnus izskolot. Trūkst vecmāšu un ārstu palīgu.

Šobrīd liela daļa ģimenes ārstu nevar apmaksāt sev algu, pat minimālo nē. Savukārt laukos ir vietas, kur iedzīvotāju skaits sarucis tiktāl, ka ģimenes ārstam ir 700–800 pacientu. Par naudu, ko NVD maksā par šiem pacientiem, ārsts nevar apmaksāt telpas, elektrību, sterilitāti un neatliekamās palīdzības medikamentus, kur nu vēl ārsta palīga un māsas algu. Ārsts šādā vietā nepaliks, bet lauku iedzīvotājiem nāksies meklēt tuvāko palīdzību četrdesmit kilometrus attālajā pilsētā.