/nginx/o/2018/07/06/8257408t1hef9f.jpg)
Komposta kaudzei dzīvokļa virtuvē nav nekāda sakara ar netīrību un slinkumu. Tas ir ekoloģiskās modes trends, kas apliecina jūsu piederību progresīvākajai zaļi domājošai sabiedrības daļai. Miniatūras mēslu čupas ir ASV bijušā līdera Baraka Obamas, supermodeles Keitas Mosas un vairāku Holivudas slavenību virtuvēs. Ekstravagantākie izvēlas slieku kompostu.
Izņēmums nav organizācijas «Zaļā brīvība» pārstāvis Jānis Brizga. Arī viņa ģimenes dzīvoklī ir viedā komposta kaudze. Tomēr nevar vienkārši visu, kas paliek pāri pēc maltītes, mest spainī un gaidīt, kad nogatavosies brīnumaina dzīvības sula, kas jūsu mazdārziņam liks augt griezdamies. Ir vajadzīgs spainis un speciālas baktērijas, ko var nopirkt interneta veikalos. Ar mikroorganismu palīdzību organiskie atkritumi bioloģiski sadalās.
Brizga pieļauj, ka komposta ierīkošanai der arī mājas sieru ražošanai domātās baktērijas, kas pieejamas speciālos veikalos. «Mēs spainī liekam augļu un dārzeņu mizas, faktiski visu, kas paliek uz šķīvja, izņemot gaļu un piena produktus,» stāsta organizācijas pārstāvis.
Noslēgtā spaiņa malā ir krāns, no kura iztecināt koncentrētu «dzīvības sulu», kas pirms pievienošanas augsnei jāatšķaida ar ūdeni.
«Puse aptaujāto lauku iedzīvotāju atbildēja, ka nodarbojas ar kompostēšanu. Gandrīz ikviens, kuram ir dārzs, kartupeļu, burkānu, ābolu pārpalikumus, olu čaumalas, kafijas, tējas biezumus, papīra filtrus liek kaudzē,» stāsta Brizga.
Savukārt radikāļi eksperimentē ar slieku kompostu. Sliekas kompostā jūtas labi un migrē pa vairākiem speciāla spaiņa līmeņiem. Slieku komposts rotā vairākus Rīgas birojus, piemēram, organizācijas «Homo Ecos». Rezultāts ir labs – atkritumi viegli pārstrādājas, pārtopot barības vielām bagātā augsnē.
Tomēr kompostēšana nav tikai urbānu dīvaiņu un lauku pensionāru vaļasprieks. Šai nodarbei vajadzētu būt politiski mērķētai, jo Eiropas Savienības regulas paredz, ka
pēc 2020. gada pārtikas atkritumus un citas organiskās vielas nedrīkstēs noglabāt poligonos kopā ar citiem atkritumiem.
Latvijā ir 11 atkritumu poligoni. «Atlikuši nepilni trīs gadi, bet ministrijas vēl neko nav darījušas,» atgādina organizācijas pārstāvis. Normatīvi paredzēja, ka pašvaldībām jau pirms diviem gadiem bija jāievieš dalīta atkritumu vākšana, atsevišķi rodot iespēju kompostēt pārtikas un citus bioloģiskos atkritumus. Tomēr praksē bioatkritumi joprojām tiek mesti kopā ar pārējiem.
Tomēr nevienam nav liegts sākt zaļu atkritumu šķirošanu jau šodien, ierīkojot virtuvē stilīgu un noderīgu viedo mēslu čupu.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)