Akcentējot problēmu, M.Vanags piesauc ārzemju viesu novērojumus: «Dažkārt var konstatēt, ka, piemēram, ārzemnieki, kas iebrauc Rīgā un pastaigājas pa centru, jautā, kur ir cilvēki. Nav tā, ka Rīgā nebūtu cilvēku, vienkārši – viņi nav pilsētas centrā. Viņi lielākoties dzīvo Ķengaragā, Purvciemā, Zolitūdē, kas ir lielākie mikrorajoni. Lielās līnijās Vecrīga ir tūristiem, bet modernus birojus Vecrīgā izvietot nevar, jo vēsturiskās mājas nav piemērotas biroju plānojumiem, nav piebraukšanas iespēju. Klusais centrs vairāk ir, teiksim, maksātspējīgu, bieži vien nerezidentu dzīvojamais rajons.» Viņš aicina domāt steigšus domāt par Rīgas nākotni, meklējot iespējas centra attīstībai, lai tas atbilstu Rīgas attīstības mērķiem 21. gadsimtā. Gan Skanstes attīstības aģentūras, gan pilsētas attīstības dokumentu redzējums ir tāds, ka Skanste iekļaujas pilsētas kompaktajā centrā, bet ir tā modernā daļa. Ja vēsturiskajā centrā un klusajā centrā visa apbūve, infrastruktūra ir vēsturiska, un faktiski visas tendencesir ēkas uzturēt vai atjaunot, tad Skanste ir brīva teritorija pilsētas centrā, kur var attīstīt tās funkcijas, kas nepieciešamas Rīgai kā 21. gadsimta pilsētai.