Reiz populārā dziedātāja Rita Trence šomēnes atzīmēja 61. dzimšanas dienu. Nenoliedzami aktrise savā vecumā izskatās fantastiski - kādi ir viņas labā izskata noslēpumi?
Rita Trence par savā labā izskata noslēpumu: dzīvoju, svinu dzīvi!
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Izdevuma «Kas Jauns» intervijā aktrise atklāj savas pārdomas par to, kas varētu būt viņas jaunības eliksīra sastāvā:
- Dzīvoju, svinu dzīvi. Katra diena ir lielāki vai mazāki svētki. Nu jau ir tas vecums, kad ir jānovērtē katra diena;
- Jaunībai nav vecuma sejas. Jaunība sirdī vienmēr ir jauna. Nav ne krunku, nekā. Tā iekšējā izjūta nenozīmē kaut ko liderīgu, noteikti ne. Bet, ja vari paturēt to jaunības izjūtu, to, kas ir bijis foršs, skaists, tu mūžam būsi jauns. Man patīk ķīniešu filozofija. Viņi no rītiem pieceļas, pieiet pie spoguļa, samiedz savas šaurās actiņas, pasmaida un sevi pasveicina. Un tad priecīgi aiziet tālāk;
- Man ir trenažieris, ko iegādājos pirms četriem gadiem. Uz baletu nav jāiet, nekādi rekordi nav jāsasniedz, tāpēc pret fiziskām aktivitātēm izturos brīvi - kā konkrētajā dienā jūtos, tik attiecīgi pasportoju. Pēc iedvesmas arī pavingroju, pastaipos. Pašlaik cenšos nedaudz atturēties no pieēšanās, jo jūtu, ka ir jānotur sevi kaut kādā rāmī. Tomēr uzskatu, ka ēšana pieder pie dzīves baudām, un tādu mērķtiecīgu badošanos neatzīstu. Tā vietā piedomāju pie veselīga uztura. Esmu gaļēdāja un priekšroku dodu vistai, trusim.
Cūkgaļu jau sen nelietoju, jo vienkārši nekārojas;
- Man ir ļoti laimējies, jo Dieviņš manī ir ielicis pozitīvismu. Es no it visa izvelku to labāko un gaišāko, un tas palīdz turēties vienmēr. Dusmas,
naids, neapmierinātība - ja to sevī uzkrāj un ilgi nēsā, tas atspoguļojas sejā katrai sievietei.
Ar sevi ir jāstrādā, un, kad nelāgas domas mācas virsū, tās ir jāiemācās atraidīt. Es tādās reizēs
ielieku rokas kabatā un pie sevis saku: «Tu, nelaime, netiksi man klāt!» Tur ir nepieciešams liels domu spēks.
Ir jāatceras, ka tādos brīžos ir jādomā par labo un jātic, ka sliktais neņems virsroku. Jo ikvienam cilvēkam dzīvē ir arī ne tik labi brīži, un tas ir normāli. Es cenšos darīt, ko varu.
Plašāk interviju ar Ritu Trenci lasi šīs nedēļas izdevumā «Kas Jauns».