«Ir»: Šlesers priecīgs, ka ģenerālprokuroram sadots «pa rīkli»

Kā, atsaucoties uz noklausītajām sarunām, raksta žurnāls «Ir», 2010.gada janvārī Šlesers runājis ar Karginu, kurš atnācis lūgt atbalstu, lai Saeima nenobalso par likuma grozījumiem un neatņem bijušajiem «Parex bankas» īpašniekiem dāsnos procentu maksājumus no subordinētā kapitāla. Kargins teicis Šleseram, ka viņam ir normāls bizness Baltkrievijā, interesanti piedāvājumi Krievijā, bet Latvijā - pagaidām nekā. Lai gan viņam esot palikusi bijusī «Parex bankas» klientūra, jāsaprot, «kādā virzienā pareizi kustēties», jo banku jomā esot «ārprātīga uzraudzība».

Šlesers stāstījis, ka, ja viņam veiksies vēlēšanās, tad būšot «daudz izmaiņu» un biznesa iespēju visiem.

Viņš attīstīšot ne tikai uzturēšanās atļauju piešķiršanu par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā, bet iestāsies arī par Pilsonības likuma grozīšanu.

«Ideja tāda - vajag pārdot pases,» sacījis Šlesers un skaidrojis, ka, piešķirot pilsonību kādiem 10 000 ļoti bagātu investoru, Latvija «ar vienu rāvienu» atrisinātu visas problēmas, taču to nevarot paveikt ar «pašreizējo valdību un visiem tiem parazītiem, kas tagad sēž». «To var izdarīt tikai variantā, ja mums ar SC [politisko spēku «Saskaņas centrs«] ir 51 balss - vai ar Andri, vai ar Aivaru, bet ne ar citiem. Citi uz to neies,» skaidrojis Šlesers.

Arī Kargins paudis viedokli, ka finanšu vadība valstī jāmaina. «Es neslēpju savu viedokli šaurā lokā, ka vajag vākt nost visu finanšu galvu -

[Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru] Rimšēviču, [Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāju Irēnu] Krūmani, tie ir ienaidnieki,» teicis Kargins.

Eksbaņķieris lūdzis Šlesera partijas atbalstu parlamentā. «Saeimā viņi visu laiku grib izvilkt cauri to, lai mūs ar [otru bijušo «Parex bankas» īpašnieku] Viktoru [Krasovicki] izdrāztu. Un tagad memorandā, kas parakstīts ar SVF [Starptautisko Valūtas fondu], ir punkts, ka valdībai jāvēršas parlamentā, lai bijušajiem akcionāriem atņemtu ienākumus no subordinētā kapitāla. Tātad atņemtu mums ienākumus!» Šlesers apsolījis atbalstu, jo neesot nekāds komunists vai sociālists.

Citā epizodē 2010.gada aprīlī sarunas noklausītas, kad Šlesers pusdienojis ar Dūklavu. Abi pārrunājuši arī nesen notikušo ģenerālprokurora Jāņa Maizīša izgāšanu Saeimā, kad koalīcija solīja, bet slēgtā balsojumā tomēr neatbalstīja viņa atkārtotu ievēlēšanu amatā.

«Aivars nodemonstrēja spēku un iedeva pa rīkli ģenerālprokuroram. Tas ir tāds spēka demonstrējums!» uzslavējis Šlesers.

Dūklavs viņam piekritis. «Jā, jā.» Tas tagad būšot signāls visiem ierindas prokuroriem un daudziem drošības struktūrās, ka tūlīt «vara mainīsies», rezumējis Šlesers.

Lai vara tiešām mainītos, bijis jāuzvar vēlēšanās 2010.gada rudenī. «Tajā sapulcītē, kur es piedalos, skaidri un gaiši pateica, ka par [Zaļo un zemnieku savienības (ZZS)] kandidātiem var virzīt tikai tādus cilvēkus, kas reāli ir gatavi strādāt kopā ar PLL [politisko apvienību «Par labu Latviju!«] un «Saskaņas centru»,» atstāstījis Dūklavs.

Tomēr Šlesers paudis bažas, ka ZZS tiks savēlēti pārāk daudz «nekontrolējamu lumpeņu». Viņš uzsvēris, ka līdz vēlēšanām kopīgi jāstrādā, lai rudenī varētu veidot valdību ar SC.

«Mans aprēķins ir tāds - ja ZZS nodrošinās pareizos cilvēkus sarakstā, tad mums nav problēmas pa trijiem uztaisīt absolūto vairākumu,» sacījis Šlesers. «Aivaram arī tāds mērķis,» atbildējis Dūklavs.

Kā vēsta žurnāls ir, Šlesers un Dūklavs pārrunājuši arī to, kā valdība nesen atļāvusi priežu izciršanu Šlesera mājas būvniecībai Pumpuros.

Dūklavs stāstījis, ka Ministru prezidents Dombrovskis atteicies šo jautājumu pats virzīt, bet piekritis, ka Dūklavs to izdara, kamēr pats premjers būs ārzemju vizītē.

Sarunas noslēgumā Dūklavs palūdzis Šleseram kā Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājam «vienu praktisku jautājumu». «Man arī tanī skaitā ostā viens zemes gabals pieder tīri privāti,» stāstījis ministrs. Īpašums esot Daugavas kreisajā krastā, vairāku hektāru plašs. «Tur zem vienas firmiņas jeb zem divām viņš tagad ir piereģistrēts.» Īpašnieki gan esot vairāki, turklāt «visi zem svešām famīlijām». Pašam Dūklavam piederot 10% zemes, bet kompanjoni vēloties īpašumu ostā pārdot un saņemt «15 ļimončikus». Šlesers skaidrojis, ka par tādām summām nav ko sapņot, jo zemi ostā neviens nepērk - to varot lēti iznomāt. Politiķim Ventam Armandam Krauklim esot bijusi līdzīga problēma, ka savulaik nopircis zemi pie lidostas un tad centies pārdot, stāstījis Šlesers.

Dienu pēc «Tautas partijas» lēmuma atstāt Dombrovska valdību 2010.gada martā trijatā ticies Šlesers, Lembergs un toreizējais SC Saeimas frakcijas vadītājs Urbanovičs, lai vienotos par taktiku līdz oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, vēsta žurnāls. Saskaņā ar noklausītajām sarunām, Šlesers bijis nobažījies, vai ZZS tiešām būs gatava veidot valdību ar SC, nevis «Vienotību». «Mums tas ir jāzina, jo savādāk sanāk baigi ņičestno. Nu, nevar būt tā, ka šodien [ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts] Brigmanis guļas pilnīgi zem, bet rīt pēkšņi ies kopā ar Šleseru un Urbanoviču! Nu, vot neticu,» sacījis Šlesers. Urbanovičs piekritis. Pēc tam abi politiķi pievērsušies televīzijas ziņām, kur «Tautas partijas» deputāte Aija Barča paudusi atbalstu mazākumvaldībai. «Šitā te pī**a arī uzmeta,» komentējis Urbanovičs.

Kompānijai viesnīcas numuriņā pievienojies Lembergs, kurš paudis bažas, ka palikšana mazākumvaldībā ar Dombrovski iedzen ZZS stūrī, jo valsts budžeta tēriņi būšot krietni jācērp un, piemēram, labklājības ministram Uldim Augulim (ZZS) pirms vēlēšanām jānāk pie sabiedrības ar sliktām ziņām. «Izlienot ārā ar saviem priekšlikumiem, kas neviens nebūs labs, vot neviens, viņš visas dusmas izsauks uz zaļajiem zemniekiem,» uztraucies Lembergs. Taču viņš piedāvājis risinājumu - uztaisīt krietni pozitīvāku nākamā gada ekonomiskās izaugsmes prognozi. «Un man deficīts neveidojas. Viss!» Otrs variants, pēc viņa domām, būtu sociālā budžeta iztrūkumu pārfinansēt no pamatbudžeta: «Un visa reforma, b**ģ!»

Ventspils mērs arī devis padomu Šleseram - izmantot to, ka Dombrovska valdībai tagad jāmeklē atbalsts pie viņa, pret kuru paši tā cīnījušies.

«Tev viņus vajag pazemot, pazemot. Lai viņi nāk pie oligarha - lai nāk lūgties pie tā, ko apdirsa,» sacījis Lembergs.

Kā vēsta «Ir», pēc Saeimas vēlēšanām, 2010.gada oktobrī, viesnīcā notikusi saruna starp Lembergu, Šleseru un viņa toreizējo partijas biedru, vēlāko pēcteci amatā Ameriku. Lembergs bijis nikns uz Rīgas brīvostas pārvaldnieku Leonīdu Loginovu un paziņojis, ka varētu runāt ar Dombrovski par viņa nomaiņu. Konflikts esot izvērties par kompāniju «LSF», kur «mani bērni ir tieši ieinteresēti». Lembergs stāstījis Šleseram un Amerikam, ka esot bijusi vienošanās par velkoņu iznomāšanu un darbu ostā. Pat «paņēma kukuli, tur kaut kādus 300 000 dolāru», bet beigu galā norunātais nav pildīts, un uzņēmums vēl skaitoties ostai parādā 500 000 dolāru.

«Vārdu sakot, samaksāja Loginovam un kompānijai naudu, tie paņēma, to, ko apsolīja, neko neizdarīja, un kompānija vēl palika parādā!»

Lembergs paudis sašutumu un prasījis, lai ostas vadība atrod izeju no konflikta.

Ameriks apsolījis: «Es domāju, ka iziesiem. (..) Ir jāatrod juridiski korektākais variants.» Viņš arī palabojis Lembergu, ka neesot nekādi kukuļi ņemti: «Nu, tur nekādu naudu nesamaksāja, beigās viņiem viss bija par solījumiem...» Šlesers mierinājis Lembergu, ka Loginovs «nav slikts cilvēks, bet šad tad viņš ļapņit kaut ko tādu...» Ameriks piebalsojis, ka esot vēl vakar šo audzinājis par izteikumiem, ka pēc prezidenta vēlēšanām kritīs valdība un ostas valde vispār esot lieka: «Koroče, es saku - tu vispār atdajoš atčot kur ir tava loma? (..) Valde ir buferis. Tu taču nevari šodien bez tā bufera izdzīvot pat nedēļu. Nāks jauns ministrs - nahrenizēs tevi ātrāk, nekā tu paspēsi pamosties.» Lembergs solījis, ka satiksmes ministra posteni paņems ZZS.

Par lielo politiku saruna turpinājusies jau divatā - starp Lembergu un Šleseru. Kā, atsaucoties uz noklausītajām sarunām, vēsta žurnāls «Ir»,

Lembergs sācis ar pamācību, ka Šlesers un ekspremjers, biznesmenis Andris Šķēle apvienojoties tikai noēduši viens otra elektorātu, turklāt arī ZZS patraucējuši.

«Vot, neklausījāt - tagad tu būtu varējis palikt Rīgā.» Šlesers samiernieciski atzinis, ka «noasiņojuši esam, bet dzīvi», taču viņš joprojām cerot uz varas pārņemšanu pēc prezidenta vēlēšanām 2011.gadā. «Tev jānozīmē prezidents,» licis priekšā Šlesers, skaidrojot, ka Valdis Zatlers «na**j jāvāc nost».

Kā ziņots, viesnīcā «Rīdzene» noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess tika izbeigts.