Jaunās veselības aprūpes finansēšanas sistēmas ieviešanu visvairāk izjutīs nodokļu nemaksātāji, šodien žurnālistiem teica veselības ministre Anda Čakša.
Čakša: Jaunās veselības aprūpes sistēmas ieviešanu visvairāk izjutīs nodokļu nemaksātāji
Viņa atzina, ka, ieviešot jauno finansēšanas sistēmu, jau 1.janvārī iedzīvotāji, kas veic sociālās iemaksas, visticamāk, atšķirību no pašreizējās situācijas nejutīšot. «Latvijas veselības aprūpe ir tik dziļā krīzē, ka, lai pateiktu, ka no rītdienas viss būs labi, nav iespējams,» atzina Čakša.
Tomēr viņa skaidroja, ka iedzīvotājs, kas nemaksā nodokļus, izmaiņas jutīs, jo attiecīgi nesaņems pilno veselības aprūpes pakalpojumu grozu, kas nozīmēs, ka viņam lielākā daļa kompensējamo medikamentu, kā arī ārsta konsultācijas un izmeklējumi būs pilnas maksas pakalpojums.
Savukārt iedzīvotājiem, kuriem pienāksies pilnais pakalpojumu grozs būs jāveic tikai pacientu līdzmaksājumi. Pagaidām par pacientu līdzmaksājumu atcelšanu netiek runāts, un tie, pēc Čakšas domām, ir salīdzinoši nelieli.
Pēc ministres paustā, mērķis ir nākamā gada laikā nodokļu maksātājiem parādīt ieguvumus no jaunās sistēmas, proti, laicīgu tikšanu pie ārsta, īsākas rindas un pārskatāmāku sistēmu.
Čakša informēja, ka neatliekamās palīdzības grozā tiks iekļauta neatliekamā palīdzība, ko sniedz slimnīcā, ģimenes ārsta konsultācijas, psihiatrija un grūtnieču aprūpe, kā arī pakalpojumi tiem, kas sirgst ar slimībām, kas ietekmē sabiedrību kopumā - cukura diabēts, onkoloģija, tuberkuloze, C hepatīts un HIV.
Savukārt pilnajā grozā, ko saņems nodokļu maksātājs, būs arī ambulatorās konsultācijas, plānveida palīdzība, radioloģijas un laboratoriskie izmeklējumi, rehabilitācija un aprūpe mājās. Pilnajā grozā iekļauti arī visi kompensējamie medikamenti, jo neatliekamajā grozā tiks iekļauti tikai tie, kas paredzēti attiecīgajām šī groza diagnozēm.
Vienlaikus ministre norādīja, ka pilnais grozs attieksies arī uz bērniem, pensionāriem, pilna laika studentiem un cilvēkiem ar invaliditāti. Par to, kāds grozs pienāksies bezdarbniekiem, vēl nav izlemts, turklāt joprojām notiek diskusijas par to, kurām sabiedrības grupām vēl pienāksies valsts atbalsts.
Čakša norādīja, ka veselības pakalpojumu dalīšanai grozos ir daudz ieguvumu. «Redzam, ka nodokļu nomaksa mums nav iegājusies kā standarts, un man liekas, ka caur šo mēs varam cilvēkus motivēt, parādot, ka, veicot nodokļu nomaksu, cilvēks pretī saņem sakārtotu, labu valsts pakalpojumu,» sacīja Čakša.
Pēc viņas paustā, papildu finansējums veselības aprūpē sniegs arī iespēju rūpēties par to, lai vispār ir kāds, kas strādā. Turklāt jaunā sistēma varētu nodrošināt, ka pakalpojumi ir pieejami adekvātā laikā nevis, kā tagad, kad uz atsevišķiem pakalpojumiem jāgaida pat gads.
Kā ziņots, koalīcijas partneri panākuši vienošanos par sociālo iemaksu pieaugumu, savukārt par lielāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes progresivitāti diskusijas vēl turpināsies, žurnālistiem pēc koalīcijas sanāksmes paziņoja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Sociālās iemaksas iecerēts celt, lai palielinātu veselības aprūpes finansējumu. Paredzēts, ka sociālās iemaksas solidāri - pa pus procentpunktam - pieaugs gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem. Savukārt nodokļu nemaksātājiem varētu būt noteikts speciāls maksājums.
Attiecībā uz IIN progresivitāti koalīcijas partneri vēl sagaida Finanšu ministrijas aprēķinus, lai turpinātu diskusijas.