IZM Ģenerālprokuratūrai un KNAB lūdz izvērtēt RPIVA darbiniekiem piešķirto prēmiju likumību

Kā aģentūrai LETA norādīja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V), RPIVA pagājušajā gadā noslēgts RPIVA un tās arodbiedrības Darba koplīgums, kas paredz, ka, ja dibinātājs reorganizē vai likvidē RPIVA, tad augstskolas darbinieki saņem naudas balvas vienas mēnešalgas apjomā par katru nostrādāto gadu.

Šadurskis uzsvēra, ka RPIVA strādā virkne cienījamu cilvēku, kas šajā augstskolā nostrādājusi darba mūžu un ir pelnījuši atzinību, taču vienlaikus viņš pauda, ka darbiniekiem prēmijas izdalītas tikai pēc viena kritērija - darba stāža augstskolā.

«Nešaubīgi, ka RPIVA akadēmiskais personāls, kas vairākus gadus desmitus ir devuši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas pedagoģiskās izglītības attīstībā ir pelnījuši gan atzinību, gan naudas balvas. Tomēr līdz šim šāds novērtējums no akadēmijas vadības līdzšinējās darbības nav bijis,» teica Šadurskis.

Ministrs norādīja, ka RPIVA ir valsts, nevis privāta augstskola. Viņš akcentēja, ka šajā gadījumā, izmaksājot pašiem sev naudas balvas teju 1,4 miljonu eiro apmērā, rīcība ir bijusi tāda, kas raksturīga privātā uzņēmējdarbībā. «Lai arī naudas balvu izmaksām nav izlietoti valsts budžeta līdzekļi, tomēr augstskola ieņēmumus guvusi, izmantojot valsts deleģētās tiesības un resursus,» teica politiķis.

«RPIVA mācībspēki saņēma dāsnas naudas balvas 1,4 miljonu eiro apjomā. Tajā brīdī, kad sāka publiskajā telpā izplatīties ziņas par reorganizāciju, tad acīmredzot tika noslēgts koplīgums ar savu arodbiedrību, budžetā paredzot desmit reizes lielāku naudu, kas arī tika izmaksāta 21.aprīlī, bet lēmums par RPIVA likvidāciju pieņemts marta beigās,» sacīja Šadurskis.

Ministrs uzsvēra, ka, lai vērtētu šo darbību no likuma viedokļa, IZM vērsās Ģenerālprokuratūrā un KNAB ar lūgumu veikt resorisko pārbaudi, vai nav manāmi normatīvo aktu pārkāpumi vai noziedzīga nodarījuma pazīmes.

«Domāju, ka rektorei [Dainai Voitai] nebija tiesību slēgt šādu koplīgumu. Protams, kad tāds noslēgts, tad viss ir saskaņā ar līgumu. Neizprotama ir motivācija, par ko maksātas prēmijas,» pauda politiķis, piebilstot, ka naudas balvu izmaksa likvidācijas gadījumā būtu saprotama kā darba uzteikuma kompensācija, bet, tā kā lielākā daļa pedagogu turpinās darbu Latvijas Universitātē, «motivācija brīžam ir jocīga».

Šadurskis uzskata, ka šādām nesamērīgām naudas balvas izmaksām nav objektīva pamata, jo RPIVA turpina pastāvēt ar visām studiju programmām, filiālēm, studiju fiziskajām īstenošanas vietām, tajā skaitā darbu turpinot arī akadēmiskajam personālam. Ministru kabineta lēmums par RPIVA likvidāciju faktiski nozīmē, šīs augstskolas juridiskās pastāvēšanas likvidāciju, bet tās studiju programmu īstenošanas turpinājumu Latvijas Universitātē un Latvijas Mūzikas akadēmijā.

IZM Prokuratūrai un KNAB vaicāja, vai RPIVA vadības rīcība saskan ar labas pārvaldības principiem un taupīgu rīkošanos mērķu sasniegšanai.

Ministra ieskatā jau līdzšinējā RPIVA vadības rīcība ar finanšu līdzekļiem, «pašiem sev izmaksājot naudas balvas, finansējot un organizējot apmelojošas un diskreditējošas publiskās kampaņas līdz Ministru kabineta lēmumam par reorganizāciju, spilgti raksturo tās patiesos nolūkus».

«Nevaru vērtēt, vai te ir likuma pārkāpums, bet ētikas normu pārkāpums te, manuprāt, ir klajš. Man tas kaut kā atgādina okupantu atkāpšanos no iekarotas teritorijas - nodedzināt visu, kas paliek,» teica Šadurskis, turpinot, ka prēmijas darbiniekiem izmaksātas no RPIVA uzkrātajiem līdzekļiem.

Viņš piekrita, ka Darba koplīgums noslēgts un vairākkārt lielāka nauda budžetā paredzēta kādu laiku pirms tam, kā RPIVA vadība paziņojusi, ka tā neko nav zinājusi par reorganizācijas plāniem. «Ja svētki beidzas, tad sasitam krājkasīti un sadalām. RPIVA lielījās ar piecu miljonu eiro uzkrājumu. Tagad tas ļoti neglīti izskatās,» vērtēja amatpersona.

Ministrs zināja teikt, ka darbinieki saņēmuši ļoti dāsnas prēmijas. Piemēram, Voita par 10 gadu darba pieredzi RPIVA prēmijā saņēmusi aptuveni 25 000 eiro.

«Domāju, ka koplīgums noslēgts ar nodomu sadalīt naudu. Tāpat uzskatu, ka koplīgums noslēgts prettiesiski. Diez vai šo RPIVA administrācijas rīcību var saukt par labas pārvaldības piemēru. Tiesisko un likumisko pusi izmeklēs tiesībsargājošās iestādes, taču no morāles un ētikas viedokļa šāda augstskolas vadības rīcība ir nepieņemama, jo publiskie līdzekļi, tostarp studentu maksājumi ir izlietoti personīga labuma gūšanai,» pauda Šadurskis.

Akadēmijas vadība radusi sev ērtu skaidrojumu, ka šādu naudas balvu izmaksu paredz augstskolas un arodbiedrības koplīgums, uzskata Šadurskis, vienlaikus uzsverot, ka reālie koplīguma slēdzēji faktiski ir vieni un tie paši cilvēki, turklāt koplīguma izmaiņas ir noslēgtas jau laikā, kad RPIVA vadībai, daļai personāla jau bija zināms par iespējamu RPIVA reorganizāciju.

Kā ziņots, neilgi pēc valdības lēmuma reorganizēt RPIVA, to pievienojot Latvijas Universitātei, RPIVA darbinieki naudas balvās un prēmijās saņēmuši 1,4 miljonus eiro.

Aģentūras LETA apkopotie Valsts kases dati liecina, ka 2017.gadā RPIVA izdevumu pozīciju bija plānojusi 6 713 468 eiro apmērā, no kuras 2 021 908 eiro bija iezīmēti izdevumu pozīcijā «Piemaksas, naudas balvas un prēmijas», kas nozīmē, ka izdevumi šim mērķim 2017.gadā veidotu aptuveni trešdaļu no augstskolas izdevumiem.