Latvijas kokrūpnieki bažījas par ieņēmumu kritumu britu mārciņas vērtības samazināšanās dēļ

«Apvienotajā Karalistē izveidojusies politiskā nestabilitāte īstermiņā neietekmē darījumus. Mēs turp vairāk eksportējam produkciju kā celtniecības materiālus. Un celtniecība, būvniecība ir kā kuģis ar diezgan lielu inerci - ja tas ir sācis braukt, tas turpina braukt. Arī, neraugoties uz «Brexit», māju celtniecības darbi turpinājās, neviens neatstāja māju pusuzceltu,» sacīja Klauss.

Vienlaikus viņš piebilda, ka Latvijas kokrūpnieki bažījas par valūtas vērtības kritumu Apvienotajā Karalistē, jo darījumi lielākoties tiek slēgti britu mārciņās. «Valūtas vērtības kritums uz mums neatstāj tūlītēju, paliekošu iespaidu. Ja valūtas vērtība krīt īslaicīgi saistībā ar to, ka briti nemācēja ievēlēt vairākuma valdību, un pēc laika valūtas tirgus atgriežas iepriekšējā līmenī, jūtamu zaudējumu mums nav. Taču, ja šāds lēmums izraisa paliekošu britu mārciņas kritumu, tad šodien noslēgtie līgumi naudas izteiksmē mums ienesīs mazāk nekā bijām plānojuši,» sacīja Klauss.

Viņš gan piebilda, ka politiskā neskaidrība Apvienotajā Karalistē varētu raisīt investoros vēlmi nogaidīt ar lēmumiem labu jaunu būvniecības projektu un nekustamo īpašumu attīstībai. Tādēļ būvniecības industrijā Apvienotajā Karalistē varētu veidoties neliels kritums. Tomēr nevar apgalvot, ka tas negatīvi ietekmēs Latvijas kokrūpnieku produkcijas realizāciju. «Mēs esam vieni no daudziem tirgus spēlētājiem, no kuriem viņi importē. Pat, ja viņiem būvniecībā būs kritums, tas vēl nenozīmē, ka Latvijas eksportā būs kritums. Ja būsim konkurētspējīgāki par citiem, iespējams, neizjutīsim kritumu,» sacīja Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors.

Viņš piebilda, ka Latvijas kokrūpnieki seko līdzi situācijai eksporta tirgū, taču vēlreiz uzsvēra, ka tur notiekošā dēļ nesagaida tūlītēju eksporta kritumu.

Jau ziņots, ka Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja 9.jūnijā pēc tikšanās ar karalieni saistībā ar iepriekšējā dienā notikušajām vēlēšanām, kurās Mejas vadītie konservatīvie zaudēja absolūto vairākumu parlamenta apakšpalātā, paziņoja, ka saņēmusi Elizabetes II atļauju veidot mazākuma valdību un solīja valstij «sniegt noteiktību».

Viņa arī paziņoja, ka turēsies pie plāna desmit dienu laikā sākt sarunas par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības.

Lai nodrošinātu absolūto balsu vairākumu, partijai jāiegūst vismaz 326 no 650 deputātu vietām, taču, kā liecina rezultāti, kas iegūti pēc balsu saskaitīšanas 649 vēlēšanu apgabalos, toriji uzvarējuši tikai 318 apgabalos, zaudējot vismaz 11 no 330 vietām, kuras tie kontrolēja līdzšinējā parlamenta sasaukumā.