Referendumā Puertoriko vairums vēlētāju atbalsta salas kļūšanu par ASV štatu

Vēlētājiem referendumā tika piedāvātas trīs iespējas - vai nu kļūt par pilntiesīgu Savienoto Valstu 51.štatu, saglabāt līdzšinējo ASV valdījumā esošas teritorijas statusu, kāds tai ir kopš 1898.gada, vai arī kļūt par pilnīgi neatkarīgu valsti.

Gandrīz pusmiljons vēlētāju atbalstīja salas kļūšanu par ASV štatu, 7600 balsoja par pašreizējā statusa saglabāšanu, bet 6700 - par neatkarību.

Vēlētāju aktivitāte referendumā gan bija ļoti zema - 23%.

Tomēr galīgo lēmumu par salas statusu tiesīgs pieņemt vienīgi ASV Kongress.

Lai gan arī šobrīd puertorikāņi tiek uzskatīti par ASV pilsoņiem, viņiem nav tiesību piedalīties prezidenta vēlēšanās, un arī viņu pārstāvniecībai Kongresā nav balsstiesību.

Pastāvošās kārtības kritiķi norāda, ka tā atspoguļo koloniālisma laikmeta paliekas.

«ASV pienākums ir padarīt Puertoriko par pavalsti,» norāda salas Pārstāvju palātas vairākuma līderis Karloss Mendess Nunjess. «Ironiski, ka valsts, kas aizstāv brīvību visā pasaulē un pat ir gatava tās dēļ karot, saglabā koloniālo pārvaldi pār trim miljoniem ASV pilsoņu.»

«Puertoriko ir ASV pilsoņu sala bez pilsoņtiesībām,» savukārt norāda salas gubernators Rikardo Roseljo, kurš vēlas, lai Puertoriko kļūtu par 51.štatu.

Taču Kapitolija kalnā pret šo ieceri izrāda maz entuziasma.

Republikāņu vairākums Kongresā nesteidz salu padarīt par pilntiesīgu pavalsti, jo bažījas, ka vairums puertorikāņu balsos par demokrātiem.

Arī prezidents Donalds Tramps daudzkārt izrādījis savu nicinošo attieksmi pret tā dēvētajiem latino, un maz ticams, ka viņš varētu izrādīt iniciatīvu Latīņamerikai kulturāli piederošās Puertoriko uzņemšanai Savienoto Valstu sastāvā.

Taču svarīgākais, kā bieži izrādās, šai lietā ir nauda.

Puertoriko ir faktiski bankrotējusi un turpina funkcionēt vien ar Vašingtonas finansiālo atbalstu. Salas 70 miljardus dolāru lielais parāds šobrīd ir restrukturēts saskaņā ar zināma veida bankrota procedūru, taču tā uzraudzības komisija ir uzspiedusi Puertoriko administrācijai sāpīgu izdevumu samazināšanas programmu.

Salas valdība tā vietā piedāvā īstenot maigāku programmu, kas izdevumu samazināšanu kombinētu ar ekonomikas stimulēšanas pasākumiem un strukturālajām reformām.

Kļūstot par ASV štatu, Puertoriko varētu sevi pasludināt par maksātnespējīgu saskaņā ar Savienoto Valstu bankrota likumu, kā to, piemēram, izdarījusi tāda pilsēta kā Detroita. Sliktākajā gadījumā, tas Vašingtonu padarītu vismaz daļēji atbildīgu par Puertoriko parādiem.

Taču ilgtermiņā pat tas salu neglābs, ja netiks īstenotas radikālas reformas. Puertoriko cieš no pārmērīga birokrātiskā aparāta, izšķērdīgiem sociāliem tēriņiem, vājas infrastruktūras un lielas emigrācijas, salu pamatā pametot lielai daļai tās jaunatnes.

«Lai Puertoriko jebkad varētu kļūt par [ASV] pavalsti, tai vispirms jāatrisina savas fiskālās problēmas un jāatgriežas pie ekonomiskās izaugsmes,» atzīst Katona vārdā nosauktās konservatīvās domnīcas pētnieks Aiks Brenons. «Piedāvātais budžets maz ko dod ekonomikas reformēšanai un sola turpmākajos gados paturēt salu ārpus kapitāla tirgus.»