Ušakovs atzīst kļūdas personāla politikā, bet no partijniekiem amatos neatteiksies

Nila Ušakova un Andra Amerika tandēms turpinās valdīt galvaspilsētā. Tas kļuva zināms jau vēlēšanu naktī. Tiesa gan, līdz pēdējam brīdim Rīgas mērs un vicemērs nevarēja būt par to pārliecināti. Spriedze un neskaidrība par iznākumu bija tik liela, ka Ušakovs vēlēšanu naktī pēkšņi atteica iepriekš apsolīto tiešraides interviju Latvijas Televīzijai.

No raidījuma «de facto» Rīgas mērs konstanti izvairījās jau vairākus mēnešus līdz vēlēšanām, līdzīgu attieksmi pieredzēja arī vairāki citi mediji. Lai gan oficiāli tas tika skaidrots ar saspringto grafiku saistībā gan ar tiešajiem pienākumiem Rīgas domē, gan ar priekšvēlēšanu kampaņas pasākumiem, noprotams, ka tā bija apzināti izvēlēta taktika. Tas Ušakovam deva iespēju vairīties no negatīvas publicitātes un neērtiem jautājumiem, savu vēstījumu vēlētājiem nododot, piemēram, caur paša gatavotiem video sociālajos tīklos vai apbraukājot Rīgas apkaimes.

«Priekšvēlēšanu laikā, ja mēs runājam par komunikāciju, es personīgi esmu ticies ar kādiem padsmit tūkstošiem rīdzinieku, kas prasīja gan laiku, gan vēlreiz laiku un vēlreiz laiku. Tas vienmēr bija uzsvars gan man personīgi, gan mūsu partijai, ka mēs ejam pagalmos un runājam ar cilvēkiem nepastarpināti,» pirmsvēlēšanu laiku komentē Ušakovs, kurš nu sola būt žurnālistiem pieejamāks, jo tagad viņam esot vairāk laika.

Pēcvēlēšanu nedēļā Rīgas mērs arī sācis atzīt kļūdas savā personālpolitikā

Piemēram, maijā «de facto» sižetā parādīto Rīgas domes Patvēruma meklētāju koordinācijas centra darbinieka Imanta Burvja acīmredzamo nepiemērotību darbam ar bēgļiem. «Globāli runājot, ar ko mēs nodarbosimies tuvākajā laikā: ar daudziem cilvēkiem mums vajadzēs izrunāties un saprast, vai viņi turpinās darbu pašvaldībā vispār, varbūt viņi turpinās darbu pašvaldībā kaut kādā citā kapacitātē, jo esošajā kapacitātē viņiem nav izdevies. Varbūt viņi vispār vairs nestrādās. Un tādi jautājumi ir, ņemot vērā to, kas ir noticis, gan par Burvja kungu, gan arī ir virkne citu cilvēku,» stāsta Ušakovs.

Tomēr Ušakovs nesola vispār atteikties no nu jau ilggadējās prakses - iekārtot «Saskaņas» domniekus amatos Rīgas domes kapitālsabiedrībās.

Spilgts piemērs ir pārvēlētais deputāts Valērijs Petrovs, kurš vienlaikus ir arī resursu nodrošinājuma nodaļas vadītājs «Rīgas namu pārvaldniekā» un padomnieks «Rīgas centrāltirgū», tāpēc pērn pelnījis gandrīz 4 tūkstošus eiro mēnesī.

Rīgas mēru tas gan nemulsina: «Skaidrs, ka cilvēki, kas ir ievēlēti kā deputāti, viņiem no vienas puses ir absolūtais pienākums kontrolēt... Tāpēc, ka mēs esam partija ar izteiktu sociāldemokrātisko ideoloģiju, un princips, kā ir valdības līmenī parlamentārie sekretāri, kas ir piekomandēti no parlamenta, tādā pašā attiecīgi formātā mēs izmantojam savus deputātus, lai viņi arī skatītos, kas notiek uzņēmumos. Šeit es neredzu nekādu pretrunu.»

Ušakovs beidzot arī atzīst, ka ar «Saskaņu» saistīti cilvēki ir strādājuši «Rīgas namu pārvaldnieka» (RNP) bēdīgi slavenajā, nu jau likvidētajā Attīstības projektu nodaļā.

Ar to šobrīd ir saistīts kriminālprocess, kurā prokuratūra 12 personām ir cēlusi apsūdzību par algas izkrāpšanu par faktiski nepadarītu darbu – kopā par apmēram 150 tūkstošiem eiro.

Rīgas mērs gan joprojām noliedz, ka nodaļa bijusi fiktīva, tāpēc «Saskaņa» daļai palīdzējusi atrast advokātus: «Es zinu, ka daži no cilvēkiem, kas, manuprāt, politisku motīvu dēļ ir kļuvuši par visas šīs situācijas ķīlniekiem, jā, loģiski, ka mūsu pienākums ir palīdzēt pierādīt, ka viņi ir nevainīgi.»

Vaicāts, vai liks RNP pieteikties kā cietušajam šajā procesā, kurā pastāv iespēja zaudēt 150 tūkstošus eiro pašvaldības kapitālsabiedrības naudas, Ušakovs attrauc: «Vēlreiz – man nav informācijas par to, ka kāds no šiem cilvēkiem būtu fiktīvs darbinieks. Šī nodaļa tika reorganizācijas laikā likvidēta tāpēc, ka šajā uzņēmumā reformas notiek nepārtraukti, un šīs reformas arī turpināsies.»

Visticamāk, reformas skars arī jau pieminēto Patvēruma meklētāju uzņemšanas koordinācijas centru, jo tā vadītājs, «Saskaņas» biedrs Sandris Bergmanis nu ir ievēlēts domē.

Viņš gan noliedz, ka amats tika izveidots speciāli viņam: «Es esmu beidzis Nacionālo aizsardzības akadēmiju, un es esmu apmācīts strādāt ar šādiem cilvēkiem, kas ir cietuši no kara un kas bēg no kara, ar šādām civilpersonām. Tāpēc man piedāvāja šo darbu. Bet jā, jūs pareizi pateicāt, ka sakarā ar to, ka esmu ievēlēts, es pēc likuma nevaru tur strādāt. Un, tā kā ir tāda situācija, ka to bēgļu mums nav tik daudz, tad šis centrs tiks acīmredzot... Nu, es nezinu, tas jāprasa vadībai, bet es domāju, ka tas acīmredzot tiks pievienots pie [pašvaldības] policijas vai kā.»

Jaunās Rīgas domes pirmā sēde gaidāma īsi pirms Jāņiem. Pa vasaru arī kļūs zināms, kurš kļūs par «Saskaņas» Saeimas frakcijas deputātu Jūrmalas domē ievēlētā Ņikitas Ņikifirova vietā.

Nākamais rindā uz mandātu ir «Rīgas centrāltirgus» vadītājs Andris Morozovs, taču ļoti iespējams, ka uz Saeimu tomēr dosies kādreizējā veselības ministre, Rīgas domniece Baiba Rozentāle vai arī bijušais Rīgas pašvaldības policijas šefs Jānis Geduševs.