Pētniece: Kataras izolācija tai varētu maksāt dārgi

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto

Katarai izolācija varētu maksāt dārgi - gan ekonomiski, gan sociāli, uzskata Latvijas Ārpolitikas Institūta (LĀI) pētniece Sintija Broka. Viņa skaidro, ka Saūda Arābijas, Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) un Bahreinas politika Persijas līča valstu kontekstā, cenšoties izolēt Kataru, nav nekas jauns, tomēr šobrīd šo valstu attieksme ir novērojama jau daudz spēcīgāk.

«Šāds scenārijs Katarai var nozīmēt pilnīgu jeb daļēju lomas zaudēšanu tādās organizācijās kā Persijas līča Sadarbības padome un Arābu valstu līga,» domā pētniece, sakot, ka Katarai kā vienai no vadošajām naftas un dabas gāzes ražotājvalstīm šobrīd ir svarīgi saglabāt naftas cenu stabilitāti starptautiskajā arēnā.

Broka ir pārliecināta, ka Kataras aviosabiedrības ekonomiskā labklājība ir tieši atkarīga no atvērtu valstu robežām. Arī Kataras tūrisma nozare var tikt skarta sāpīgi, bet iepriekš veidotās attiecības un reisu pārlidojumi caur Saūda Arābiju un Ēģipti šobrīd jāizvieto ar alternatīvām, kas Katarai varētu nozīmēt attiecību spēcināšanu ar Turciju un Irānu, sacīja pētniece.

«To, ar kurām valstīm Katara turpmāk sadarbosies un uz kādiem nosacījumiem, mums rādīs laiks, tāpat arī interesanti būs vērot kādu scenāriju tālākām attiecībām izvēlēsies iesaistītās puses,» viņa pauda.

Jau ziņots, ka četras arābu valstis pirmdien paziņoja par diplomātisko attiecību pārtraukšanu ar Kataru. Diplomātiskās attiecības ar Kataru pārtraukuši AAE, Bahreina, Ēģipte un Saūda Arābija.

Visas četras valstis paziņojušas, ka to diplomāti atstās Kataru, kā arī tās slēgs savas ostas un lidostas Kataras ūdens un gaisa transportlīdzekļiem.

Saūda Arābijas un citu Persijas līča Arābu valstu attiecības ar Kataru pasliktinājās pirms vairākiem gadiem, kad tā atbalstīja toreizējo Ēģiptes prezidentu Mohamedu Mursi, kurš bija «Musulmaņu brālības» pārstāvis un vēlāk tika gāzts apvērsumā. 2014.gada martā, jau pēc Mursi gāšanas, šo nesaskaņu dēļ Saūda Arābija, AAE un Bahreina atsauca savus vēstniekus no Kataras. Astoņus mēnešus vēlāk, kad Kataras varas iestāžu spiediena šo valsti atstāja vairāki «Musulmaņu brālības» dalībnieki, trīs valstu vēstnieki atgriezās Dohā.

Pagājušajā mēnesī AAE, Bahreina, Ēģipte un Saūda Arābija bloķēja piekļuvi vairākiem Kataras medijiem, tostarp valsts finansētajam telekanālam «Al Jazeera», pēc tam, kad Kataras oficiālās ziņu aģentūras vietnē tika publicēti Kataras emīra šeiha Tamima al Hamada al Thani izteikumi, kuros viņš nosauc Irānu par «islāma lielvaru» un kritizē ASV prezidenta Donalda Trampa politiku pret Irānu. Savukārt Katara paziņoja, ka emīra izteikumi esot safabricēti un tos ziņu aģentūras vietnē ievietojuši hakeri.

    Aktuālais šodien
    Svarīgākais
    Uz augšu