«Neuzspied viņam neko, ja viņš to negrib,» Kamilla šķietami draudzīgi vairākas reizes brīdināja Diānu, kura nevarēja saprast, kāpēc Kamilla viņai to saka.
Neskatoties uz to, princis Čārlzs kādā vakarā bildināja Diānu.
«Tu aptver, ka tu kādreiz būsi karaliene?» viņš teica pēc tam, kad Diāna bija piekritusi Čārlza bildinājumam.
Pēc bildinājuma preses uzmanība, kas tika veltīta katram Diānas solim, kļuva nepanesama.
«Man nācās izvākties no sava dzīvokļa, jo žurnālisti bija noīrējuši dzīvokli pretējā mājā, lai varētu novērot manus logus. Es vienmēr biju pieklājīga un civilizēta, nekad nekliedzu un nebiju rupja, tomēr, kad beidzot biju mājās vienatnē, es raudāju kā bērns,» atklāja Diāna.
Drīz princese Diāna pārcēlās dzīvot uz vienu no karaļnama rezidencēm «Clarence House» un sāka plānot savas kāzas. Čārlzs kāzu plānošanā nepiedalījās.
«Tā bija vientuļa un drūma vieta. Es tur nekad nejutos kā mājās,» atklāja Diāna.
Lai arī Kamillas klātbūtne bija nemitīga, Čārlzs pret to neiebilda. Princese Diāna audio ierakstā atklāj, ka dzirdējusi Čārlzu runājam pa telefonu ar Kamillu un sakām viņai: «Lai kas arī notiktu, es tevi vienmēr mīlēšu.»
Diāna arī atklāj, ka dažas nedēļas pēc saderināšanās viņa saslima ar bulīmiju, ko pieveica tikai pēc desmit gadiem. Daļēji vainīgs bija Čārlzs, jo mēdza izteikt indīgas piezīmes par Diānas lieko svaru.
Diāna stāstīja: «Neilgi pēc saderināšanās viņš aplika roku man ap vidukli un teica: «Vai mēs neesam nedaudz mīkstiņi šeit?» Šī piezīme mani ļoti aizskāra, tāpēc turpmākos gadus es mocījos ar bulīmiju.»
Audioierakstā Diāna arī atklāj: «Savas kāzu dienas rītā es jutos kā jērs, kurš dodas uz nokaušanu.»
Princese Diāna gāja bojā autokatastrofā Parīzē, 1997. gada 31. augustā. Grāmatas autors Endrjū Mortons piebilst: «Paldies dievam, plašākai sabiedrībai ir pieejams materiāls par to, kā patiesībā jutās un ko pārdzīvoja princese Diāna savu attiecību laikā ar princi Čārlzu.»
/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
/nginx/o/2018/07/06/8270688t1h6fcd.jpg)