Uzņēmēji: Iedzīvotāji vēlēšanās vairāk balsojuši par stabilitāti nevis pārmaiņām

«Iedzīvotāju negācija pret esošo varu nav tik liela. Drīzāk cilvēki, kas aizgājuši uz vēlēšanām, kopumā vairāk balsojuši par stabilitāti, lai kāda tā arī būtu, nevis par pārmaiņām,» teica Rostovskis. Arī «Saskaņa»/«Gods kalpot Rīgai» («Saskaņa»/GKR) saglabātās līderpozīcijas Rīgā parāda, ka, neraugoties skandāliem publiskajā telpā par pašvaldības darbu, vairākums rīdzinieku ar minimālu vadību balsojumā uzskata, ka līdzšinējā saimniekošanas prakse ir pieņemama, teica Rostovskis.

Viņš piebilda, ka kopumā vēlēšanās piedalījās mazliet vairāk nekā puse Latvijas sabiedrības. Daudzās pašvaldībās, piemēram, Rīgā, Daugavpilī vai Liepājā, vēlētājam bijusi būtiska ietekme - ja būtu balsojuši nedaudz vairāk iedzīvotāju, iespējams, pilsētai būtu cita vadība. Tāpēc iedzīvotājiem, kas neaizgāja balsot par spīti neapmierinātībai ar pašvaldības darbību, nav pamata sūdzēties, jo viņi nav piedalījušies vēlēšanās.

Vienlaikus Rostovskis pieļāva, ka daļā pašvaldību vajag pārmaiņas, jo cilvēku skaits tajās turpina sarukt. Tas nozīmē, ka līdzšinējā saimniekošanas prakse tajās nesekmējas tik labi, kā gribētos. To apliecina arī vairāku pilsētu attīstības redzējuma trūkums, viņš teica. «Tās idejas un tie jautājumi, kuri tika cilāti debatēs pirms vēlēšanām, apliecina relatīvi zemo ideju lidojumu diskusijās,» sacīja Rostovskis, paskaidrojot, ka, viņaprāt, debatēs pirms pašvaldību vēlēšanām trūka sarunu par pilsētu attīstību, plānošanu un nākotni.

Rostovskis arī sacīja, ka uzņēmējiem arī jaunajā pašvaldību deputātu sasaukumā aktuāli būs risināt problēmu saistībā ar publiskā sektora iesaistīšanos komercdarbībā. «Vēlēšanas parāda, ka strauja progresa šajā jautājumā nebūs. Manā skatījumā tas, ka publiskais sektors pats aktīvi piedalās komercdarbībā nevis ļauj to darīt privātajam sektoram, būtiski mazina ekonomikas izaugsmi un veicina ēnu ekonomiku,» sacīja LTRK padomes priekšsēdētājs, piebilstot, ka uzņēmēji ar pašvaldībām cenšas sadarboties un problēmas izrunāt.

Tāpat negatīvi vērtējams, ka patlaban Latvijas pašvaldībām galvenais ienākumu avots ir iedzīvotāju ienākumu nodoklis (IIN) un būtiski lielākā daļa no pašvaldībām gūst ieņēmumus no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda. Taču uzņēmēju skatījumā jāvirzās uz tādu ekonomiku, lai pašvaldībām paliek lielāka daļa no biznesa nodokļiem un tās būtu ieinteresētas piesaistīt savā teritorijā produktīvus uzņēmumus. «Latvijas ekonomika ir atkarīga no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem. Pašvaldībās šī nauda šobrīd tiek neracionāli izmantota, piemēram, vietās, kur maz cilvēku, būvējot lielus kultūras namus vai sporta celtnes. (..) Savukārt, ja pašvaldības piesaista naudu no biznesa, tās ir motivētas pieņemt racionālus lēmumus attiecībā uz biznesa sekmēšanu,» teica Rostovskis, piebilstot, kā tādējādi arī no valsts izbraukušie iedzīvotāji būtu ieinteresēti atgriezties pašvaldībās un strādāt.

Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK) aģentūrai LETA norādīja, ka vēlētāji ir izdarījuši savu izvēli, plašāk pašvaldību vēlēšanu rezultātus neraksturojot.

«Jauniem pašvaldību vadītājiem novēlam apņēmību mērķu īstenošanā - gan attiecībā uz atbalstošas un motivējošas vides radīšanu uzņēmējdarbībai, gan arī citu iespējami labāku risinājumu panākšanu pilsētas un novadu izaugsmei, veiksmīgi sadarbojoties visiem ievēlētajiem politiskajiem spēkiem vienotā komandā,» norādīja LDDK.

Jau ziņots, ka saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas provizorisko informāciju no kopumā 119 Latvijas pašvaldībām vairāk nekā 70 līdzšinējiem domju priekšsēdētājiem, visticamāk, būs izdevies nosargāt savu vietu un saglabāt līdera pozīcijas.

Šāda situācija ir Rēzeknē, kur varu saglabās «Saskaņas» pārstāvis Aleksandrs Bartaševičs, Ventspilī - Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij), Jelgavā - Andris Rāviņš (ZZS), Valmierā - Jānis Baiks (Valmierai un Vidzemei), Krāslavā - Gunārs Upenieks (ZZS), Cēsīs - Jānis Rozenbergs (V). Vara, visticamāk, nemainīsies arī Ilūkstes, Daugavpils, Kārsavas, Viļakas, Zilupes, Brocēnu, Grobiņas, Kuldīgas, Pāvilostas, Priekules, Skrundas, Ventspils, Rundāles, Tērvetes, Olaines, Valkas, Smiltenes, Amatas, Babītes, Kocēnu, Olaines, Salacgrīvas un citos novados.

Savukārt aptuveni 30 pašvaldībās nav skaidrs, kurš vadīs domi un kas veidos koalīciju. Piemēram, sarežģīta situācija ir Daugavpils pilsētas domē, kur sarucis atbalsts pašlaik pie varas esošajai Latgales partijai un nav skaidrs, vai tās konkurenti «Saskaņa» un «Mūsu partija» nolems gāzt pašreizējo mēru. Arī pašreizējā Liepājas mēra Ulda Seska (Liepājas partija) pozīcijas ir apdraudētas, jo Liepājas domē ievēlētā «Saskaņa» un «Reģionu apvienība» veiksmīgi risina sarunas par sadarbību un varētu izlemt veidot koalīciju bez Seska.

Tāpat vēstīts, Latvijas pašvaldībās visvairāk būs pārstāvēta Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un Latvijas Zemnieku savienība (LZS), kā arī nacionālā apvienība «»Visu Latvijai!» - «Tēvzemei un Brīvībai/LNNK«» (VL-TB/LNNK), liecina Centrālās vēlēšanu komisijas publiskotā informācija.