Kāpēc nevaram ignorēt biznesa pakalpojumu centru potenciālu

Biznesa centru specifiku nosaka to funkcijas, norāda Cauna. Visizplatītākās ir administratīvās funkcijas, kā grāmatvedība vai algu menedžments, vai uzskaitvedība, datu apstrāde, tādas funkcijas, kurām vairāk ir mehānisks, apstrādes raksturs nekā radošuma un domāšanas raksturs.

Pasaule, pat mūsu tuvās kaimiņvalstis, šā biznesa potenciālu ir novērtējusi. Austrumeiropā šādi darbojas tādas plaši zināmas firmas kā Barclays, Deutsche Bank, IBM, Citi, ExxonMobil, Capgemini, Lufthansa, Hewlett-Packard.

Eiropā viens no atraktīvākajiem tirgiem, uz kuriem savas darbavietas iznes lielās kompānijas, ir Polija, jo tā ir valsts ar lieliem darbaspēka resursiem – 40 miljoni iedzīvotāju. Polija arīdzan diezgan mērķtiecīgi darbojas šajā virzienā, aicinot kompānijas pie sevis. Ne velti konkrētās nozares galvenie pasākumi un konferences šobrīd notiek tieši Polijā, uzsver Cauna.

Bez Eiropas atraktīvākajām valstīm, Polijas, Čehijas, Rumānijas un Ungārijas, ir arī tādi globālie konkurenti kā Indija, Filipīnas, Brazīlija un citas valstis ar lielu iedzīvotāju skaitu un zemām darbaspēka izmaksām. Šajā kontekstā Latvijai sevi pierādīt ir diezgan grūti, jo iedzīvotāju skaits ir neliels, darbaspēka pieejamība limitēta. Latvija tādējādi var nebūt interesanta lielajām globālajām kompānijām. Tāpēc mūsu valstij būtu jāpiesaista vidējā līmeņa spēlētāji vai jāidentificē tās kompetences, ar kurām mēs tiešām esam konkurētspējīgi un produktīvāki. Kā vienu no mērķa tirgiem noteikti vajadzētu izvērtēt vidēja un liela izmēra uzņēmumus no Skandināvijas, jo esam tepat netālu un ar līdzīgu kultūras un domāšanas ievirzi.

Latvijā pašlaik darbojas aptuveni 30 firmu, kas sniedz starptautiskos biznesa pakalpojumus, piemēram, Tele2, Accenture, Circle K (Statoil), Runway, Cabot, Tieto, ATEA, VISMA, Evry. Šīs kompānijas kopā Rīgā pašlaik nodrošina aptuveni 7000 darba vietu, kas pēc būtības nodarbina tikai aptuveni 1% no galvaspilsētas kopējā iedzīvotāju skaita (gandrīz 700 000 iedzīvotāju). Salīdzināsim Rīgu ar divām Polijas pilsētām, kurās ir aptuveni tikpat iedzīvotāju kā Rīgā. Krakovā (nepilni 760 000 iedzīvotāju) starptautiskos biznesa pakalpojumus sniedz 6,6 procenti pilsētas iedzīvotāju, bet Vroclavā (mazliet vairāk par 630 000 iedzīvotājiem) – 5,4 procenti. Skaitliskā izteiksmē tie ir 50 300 strādājošo Krakovā, 34 200 – Vroclavā un tikai 7000 – Rīgā.

Skanstē līdz 2024. gadam paredzēts izveidot vairākus biznesa centrus, kuros būs vietas gan daudzām jaunām, gan arī tirgū jau esošajām kompānijām. Pašlaik dažādās attīstības stadijās esošā biroju platība būs 100 000 km², kas spēs nodrošināt darba vietas vismaz 10 000 cilvēku. Teorētiski tuvāko gadu laikā varētu trīskāršot biznesa pakalpojumu jomā strādājošo skaitu, un tad tie Rīgā jau būtu 21 000 darbinieku. Varētu pat sasniegt Krakovas līmeni, un tad tie jau būtu 42 000 darbinieku. Taču pastāv arī izaicinājumi. Darbaspēka nodokļos šis sektors gadā valstī varētu ienest aptuveni 85 līdz 95 miljonus eiro, nodrošinot šiem darbiniekiem kopējos gada ienākumus ap 110 līdz 120 miljoniem eiro.

Rīgas pilsētas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam kā prioritāra attīstības teritorija ir definēta Skanste, kurā starp Pulkveža Brieža, Hanzas, Skanstes un Sporta ielām gatavojas attīstīt darījumu un dzīvojamo kvartālu ar nosaukumu New Hanza, kas varētu kļūt par starptautiskā biznesa pakalpojumu koncentrēšanās vietu, paverot jaunas, nebijušas iespējas Rīgas un visas valsts ekonomiskajai attīstībai un radot tūkstošiem jaunu darba vietu. Attīstoties šāda veida projektiem, apkārtnē parādās dzīvīgums, rodas pieprasījums pēc brīvā laika pavadīšanas vietām, dzīvokļiem, kā arī kafejnīcām, būtībā vide atdzīvojas, pārliecināts G. Cauna.