Dimants: KNAB nebija uzdevumu augstumos - nākamreiz jābūt aktīvākiem

Pēc Dimanta domām, tā bija nepamatota administratīvo resursu tērēšana, kas uzskatāma par pārkāpumu priekšvēlēšanu aģitācijas laikā. «Tie [materiāli] netiek izmantoti informācijai par pašvaldību, bet gan politiskajai aģitācijai par nodokļu maksātāju naudu,» uzsvēra eksperts.

Viņš norādīja, ka šāda prakse līdzinās Krievijas prezidenta Vladimira Putina un Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko metodēm, izmantot nodokļu maksātāju līdzekļus tiem neparedzētajiem mērķiem.

Dimants sacīja, ka priekšvēlēšanu aģitācijas laikā partijas visvairāk izmantojušas sociālos medijus. Turklāt to lietojums aģitācijas laikā, pēc eksperta domām, kļūst arvien personalizētāks, kas īpaši novērojams pašreizējam Rīgas domes mēram Nilam Ušakovam («Saskaņa»).

Vienlaikus, Dimants sacīja, ka Ušakova vājā vieta ir izvairīšanās no žurnālistiem un to jautājumiem, kas pielīdzināma ASV prezidenta Donalda Trampa vai Putina praksei.

Savukārt taujāts par televīzijas debašu lomu priekšvēlēšanu laikā, eksperts sacīja, ka nevajadzētu televīziju un sociālos medijus savstarpēji pretstatīt, jo tie viens otru papildina - diskusija, kura tiek uzsākta televīzijā, tālāk turpinās sociālajos tīklos. Turklāt televīziju raidījumi, kuri tika veltīti tieši vēlēšanām, palīdzēja gūt ieskatu vēlētājiem ne tikai savā reģionā, bet arī uzzināt, kas notiek citur Latvijā. Tāpat arī Dimanta ieskatā diskusijas radio palīdzēja gūt visaptverošu ieskatu par pašvaldību kandidātiem priekšvēlēšanu laikā.

Piektdien (2.jūnijā) un sestdien, 3.jūnijā, Latvijā ir spēkā priekšvēlēšanu aģitācijas aizliegums pašvaldību vēlēšanām.

Vēlēšanu dienā, kā arī dienu pirms vēlēšanu dienas ir aizliegta priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošana elektroniskā plašsaziņas līdzekļa radio programmās un raidījumos, publiskās lietošanas ārtelpās un iekštelpās, preses izdevumos un valsts un atvasinātu publisku personu institūcijās un kapitālsabiedrībās, kurās valstij vai atvasinātām publiskām personām pieder vairāk nekā 50 procenti kapitāla daļu.

Tāpat minētajās dienās aizliegta aģitācijas kā maksas pakalpojuma veikšana publisko elektronisko sakaru tīklos, tai skaitā internetā. Izņēmums gan ir paziņojumu izvietošanu, kuri informē par partijas vai deputāta kandidāta tikšanos ar vēlētājiem.

Ja iedzīvotāju rīcībā ir informācija par skrejlapām, kas tiek izplatītas vēlēšanu dienā, par laicīgi nenoņemtām priekšvēlēšanu reklāmām vai vēlētāju aģitēšanu pie iecirkņiem, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aicina vērsties Valsts policijā vai attiecīgās pilsētas pašvaldības policijā. Priekšvēlēšanu aģitācijas kārtības un aģitācijas materiālu izvietošanas noteikumu ievērošanas kontroli veic Valsts policija un pašvaldības policija.

Gadījumos, ja ir informācija par priekšvēlēšanu aģitācijas un slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas finansēšanas ierobežojumu neievērošanu, iedzīvotāji aicināti par to ziņot KNAB.

4.februārī sākas oficiālais priekšvēlēšanu aģitācijas periods. Kopš februāra KNAB saņēmis aptuveni 200 iesniegumus par iespējamumā nelikumībām priekšvēlēšanu aģitācijā un administratīvā resursu izmantošanu aģitācijā.

Krimināllikumā ir noteikta atbildība par apzinātu balsu nepareizu saskaitīšanu, kā arī par apzinātu aizklātas balsošanas pārkāpšanu, ko izdarījusi valsts amatpersona vai vēlēšanu komisijas loceklis. Latvijas iedzīvotāji aicināti informēt Drošības policiju.