Pēc Dimanta domām, tā bija nepamatota administratīvo resursu tērēšana, kas uzskatāma par pārkāpumu priekšvēlēšanu aģitācijas laikā. «Tie [materiāli] netiek izmantoti informācijai par pašvaldību, bet gan politiskajai aģitācijai par nodokļu maksātāju naudu,» uzsvēra eksperts.
Viņš norādīja, ka šāda prakse līdzinās Krievijas prezidenta Vladimira Putina un Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko metodēm, izmantot nodokļu maksātāju līdzekļus tiem neparedzētajiem mērķiem.
Dimants sacīja, ka priekšvēlēšanu aģitācijas laikā partijas visvairāk izmantojušas sociālos medijus. Turklāt to lietojums aģitācijas laikā, pēc eksperta domām, kļūst arvien personalizētāks, kas īpaši novērojams pašreizējam Rīgas domes mēram Nilam Ušakovam («Saskaņa»).
Vienlaikus, Dimants sacīja, ka Ušakova vājā vieta ir izvairīšanās no žurnālistiem un to jautājumiem, kas pielīdzināma ASV prezidenta Donalda Trampa vai Putina praksei.
Savukārt taujāts par televīzijas debašu lomu priekšvēlēšanu laikā, eksperts sacīja, ka nevajadzētu televīziju un sociālos medijus savstarpēji pretstatīt, jo tie viens otru papildina - diskusija, kura tiek uzsākta televīzijā, tālāk turpinās sociālajos tīklos. Turklāt televīziju raidījumi, kuri tika veltīti tieši vēlēšanām, palīdzēja gūt ieskatu vēlētājiem ne tikai savā reģionā, bet arī uzzināt, kas notiek citur Latvijā. Tāpat arī Dimanta ieskatā diskusijas radio palīdzēja gūt visaptverošu ieskatu par pašvaldību kandidātiem priekšvēlēšanu laikā.