Straume: Viens no pirmajiem uzdevumiem būs atjaunot sabiedrības uzticību KNAB darbam

Straume teica, ka lēmumu kandidēt uz šo amatu pieņēmis pēc savas iniciatīvas, to apspriedis ar ģimeni un kolēģiem.

Straume pateicās konkursa komisijai par uzticēto atbildību, piebilstot, ka šis gan ir tikai pirmais solis un viņš vēl nav apstiprināts amatā.

KNAB priekšnieka amata kandidāts atklāja, ka ir precējies un viņam ir trīs bērni.

Jau ziņots, ka konkursa komisija šodien vienojās KNAB priekšnieka amatam virzīt Straumes kandidatūru.

1976.gadā dzimušais Straume vairāk nekā 16 gadus strādājis MIDD, no tiem desmit gadus - pārvaldes priekšnieka amatā. Pirms tam viņš strādājis Valsts policijas Organizētās noziedzības un apkarošanas birojā.

Pildot dienesta pienākumus, Straume piedalījies starptautiskās misijās, kā arī pārstāvējis Latviju un MIDD NATO institūcijās.

Straume ir absolvējis Latvijas Policijas akadēmiju, iegūstot profesionālo maģistra grādu un jurista kvalifikāciju.

Kā pēc komisijas sēdes žurnālistiem pastāstīja tās vadītājs, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, komisijas lēmums bija vienbalsīgs. «Straumes priekšrocības ir atbilstoša izglītība, ļoti labas svešvalodu zināšanas, īpaši angļu valodas, ilgstoša pieredze vadošā amatā un pieredze vairākās starptautiskajās misijās. Ļoti laba papildus izglītība. Komisija saskatīja šajā personā līdera īpašības, cilvēku, kurš spētu vienoti mobilizēt KNAB kolektīvu kopējai cīņai pret korupciju,» uzsvēra Citskovskis.

Viņš akcentēja, ka pirms stāšanās dienestā MIDD Straume strādājis Valsts policijā, kuras kompetencē tolaik bijusi arī korupcijas apkarošana. Straume strādājis tieši nodaļā, kas apkaro korupciju.

Tagad konkursa komisijas izraudzītais kandidāts būs jāvērtē valdībai. Ja valdības lēmums būs Straumem labvēlīgs, tad par viņa apstiprināšanu vai neapstiprināšanu KNAB priekšnieka amatā galīgais lēmums būs jāpieņem Saeimai.

Pirmais konkurss uz KNAB priekšnieka amatu tika izsludināts jau pērn. Tajā pieteikumus iesniedza desmit pretendenti, tomēr komisija atzina, ka neviens no viņiem, tostarp bijušais KNAB vadītājs Jaroslavs Streļčenoks, nav virzāms uz konkursa otro kārtu.

Vēlāk Saeima grozīja KNAB likumu, atceļot iestādes vadītājam noteikto prasību par trīs gadu pieredzi vadošā amatā. Tas tika darīts, lai paplašinātu personu loku, kuras var pretendēt uz KNAB priekšnieka amatu.