Strīķe: Straume KNAB «restartam» atbalstu no varas politiķiem nesagaidīs

Strīķe aģentūrai LETA pauda viedokli, ka Straumem piemīt visas nepieciešamās profesionālās īpašības un pieredze, lai kļūtu par labu KNAB vadītāju, bet Straumi darbā gaida «negatīva ārējā un iekšējā vide».

KNAB šobrīd ir nožēlojamā stāvoklī un tam ir nepieciešams «restarts», izteicās Strīķe, reformām KNAB politisko atbalstu no pašreiz pie varas esošajiem politiķiem viņš nesagaidīs. Straume varot negaidīt arī atbalstu lielu un nozīmīgu lietu izmeklēšanai no pašreizējā ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera, piebilda Strīķe.

Jau ziņots, ka konkursa komisija šodien vienojās KNAB priekšnieka amatam virzīt MIDD vadošas amatpersonas Jēkaba Straumes kandidatūru.

1976.gadā dzimušais Straume vairāk nekā 16 gadus strādājis MIDD, no tiem desmit gadus - pārvaldes priekšnieka amatā. Pirms tam viņš strādājis Valsts policijas Organizētās noziedzības un apkarošanas birojā.

Pildot dienesta pienākumus, Straume piedalījies starptautiskās misijās, kā arī pārstāvējis Latviju un MIDD NATO institūcijās.

Straume ir absolvējis Latvijas Policijas akadēmiju, iegūstot profesionālo maģistra grādu un jurista kvalifikāciju.

Kā pēc komisijas sēdes žurnālistiem pastāstīja tās vadītājs, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, komisijas lēmums bija vienbalsīgs. «Straumes priekšrocības ir atbilstoša izglītība, ļoti labas svešvalodu zināšanas, īpaši angļu valodas, ilgstoša pieredze vadošā amatā un pieredze vairākās starptautiskajās misijās. Ļoti laba papildus izglītība. Komisija saskatīja šajā personā līdera īpašības, cilvēku, kurš spētu vienoti mobilizēt KNAB kolektīvu kopējai cīņai pret korupciju,» uzsvēra Citskovskis.

Viņš akcentēja, ka pirms stāšanās dienestā MIDD Straume strādājis Valsts policijā, kuras kompetencē tolaik bijusi arī korupcijas apkarošana. Straume strādājis tieši nodaļā, kas apkaro korupciju.

Tagad konkursa komisijas izraudzītais kandidāts būs jāvērtē valdībai. Ja valdības lēmums būs Straumem labvēlīgs, tad par viņa apstiprināšanu vai neapstiprināšanu KNAB priekšnieka amatā galīgais lēmums būs jāpieņem Saeimai.

Pirmais konkurss uz KNAB priekšnieka amatu tika izsludināts jau pērn. Tajā pieteikumus iesniedza desmit pretendenti, tomēr komisija atzina, ka neviens no viņiem, tostarp bijušais KNAB vadītājs Jaroslavs Streļčenoks, nav virzāms uz konkursa otro kārtu.

Vēlāk Saeima grozīja KNAB likumu, atceļot iestādes vadītājam noteikto prasību par trīs gadu pieredzi vadošā amatā. Tas tika darīts, lai paplašinātu personu loku, kuras var pretendēt uz KNAB priekšnieka amatu.