LSFP līdzās ar Latvijas Olimpisko komiteju sadala valsts sportam atvēlētos līdzekļus, kas mērāmi miljonos. Tā kā dalīta tiek valsts nauda, pastāv viedoklis, ka organizāciju vadītājiem būtu jābūt tādam pašam statusam kā valsts amatpersonām, tomēr ne LOK, ne LSFP to nevēlas, tāpēc budžeta naudas piešķiršanas shēmas izveidotas tā, lai amatpersonas statusu nevarētu piemērot.
Latvijas Sporta federāciju padomes valde par valsts amatpersonām ir atzīta nevis tādēļ, ka saņem un sadala valsts naudu, bet tādēļ, ka izdod administratīvos aktus - lemj par sporta organizāciju atzīšanu.
Tiesības lemt par sporta federācijas atzīšanu Latvijas sporta federāciju padome ieguva 2009.gadā. Līdz tam ar to nodarbojās Izglītības un zinātnes ministrijas sporta pārvalde, tāpēc jau no 2009.gada uz padomes locekļiem būtu jāattiecas interešu konfliktu novēršanas likuma ierobežojumiem, piemēram, par amatu apvienošanu un atskaitīšanos par ienākumiem, tomēr viņiem to neviens neprasīja.
Kopš 2009.gada visi izglītības ministri LSFP vadītājus nebija iekļāvuši amatpersonu sarakstos, tomēr tagad VID atzinis, ka padomes amatpersonas ir atzīstamas par valsts amatpersonām. «Šie konkrētie nodibinājumi atbilst kritērijiem. Līdz ar to viņu pārvaldes struktūra, iepirkumu komisijas un attiecīgas komisijas, kuras pieņem un izdod administratīvos aktus, atbilst valsts amatpersonas kritērijiem,» stāstījis VID pārstāvis.