Patrioti trīs kilometru attālumā no Krievijas robežas

Pašvaldība: Zilupē dzīvo Latvijas patrioti

Pēdējo gadu laikā Zilupes novada iedzīvotāju skaits ir krities no 3,3 tūkstošiem 2013. gadā (CSP dati), līdz 2,9 tūkstošiem 2016. gadā (CSP dati). Vairums iedzīvotāju Zilupes novadā ir krievvalodīgie – saskaņā ar CSP datiem 2016. gadā pašvaldībā dzīvoja 1,6 tūkstoši krievu (53,7%), 757 latvieši (25,3%) un 433 baltkrievu (14,5%). Nacionālā sastāva dēļ Zilupe nereti tiek uztverta kā pašvaldība, kurā valda negatīvs noskaņojums pret Latvijas valsti. Arī pašvaldības vadītājam nācies «saķerties» ar Valsts valodas centru saistībā ar latviešu valodas zināšanām. Novada vadība ir pārliecināta, ka šādi apgalvojumi ir stipri tāli no patiesības.

Zilupes domes priekšsēdētāja vietnieks Vitālijs Vaļdens sarunā ar portālu TVNET uzsver, ka ir absurds domāt, ka novadā ir zems patriotisma līmenis, jo pašvaldībā dzīvo tieši tādi paši valsts pilsoņi kā Rīgā vai Kurzemē. «Izsakot savu personisko viedokli, [iedzīvotāji] varētu būt pat lielāki Latvijas patrioti [nekā citviet]. Lai to saprastu, pietiek atbraukt uz Zilupi, parunāt ar cilvēkiem, pastaigāt pa novadu – mēs esam Latvijas un Eiropas Savienības daļa,» saka Vaļdens.

Pašvaldības pārstāvis norāda, ka Zilupes iedzīvotāji vēlas saistīt savu nākotni ar Latviju. «Es redzu, kāda aug jaunatne. Kā runā cilvēki. Sēžot kaut kur ļoti tālu, spriest par to, kas te ir slikts, nevar. Ir jāatbrauc un jādabū savi iespaidi,» uzsver Zilupes vicemērs. Par pārspīlētu zilupieši sauc arī Valsts valodas centra piespriesto sodu priekšsēdētājam Oļegam Agafonovam, norādot, ka pašvaldības vadītājam ir pietiekami labas latviešu valodas zināšanas, lai tās izmantotu oficiālā līmenī.

Zilupē gan nenoliedz: lai pašvaldība sekmīgi strādātu, realitāte pieprasa vismaz divu valodu zināšanas – latviešu un krievu. «Gados vecākiem ļaudīm ir grūti iemācīties perfekti latviešu valodu. Taču, runājot par trīsdesmitgadīgiem cilvēkiem, kas šeit ir izauguši, mācījušies skolā, – nav nekādu problēmu. Ja jūs iziesiet ārā – redzēsiet: ja mēs runāsim [tikai] latviski, jebkurš iedzīvotājs var arī nesaprast. Mans darbs ir palīdzēt jebkuram [pašvaldības iedzīvotājam],» runājot par komunikāciju krievu valodā, saka domes pārstāvis.

Arī Zilupes ielās sastaptie iedzīvotāji pārsvarā runā krieviski. Izsakoties par saspīlēto ģeopolitisko stāvokli viņi norāda, ka ar visiem jācenšas sadzīvot draudzīgi.

Ar jauniem uzņēmumiem un rūpnīcām lepoties nevar

Vidējā bruto darba alga Zilupes novadā 2015. gadā bija 554 eiro, bet neto – 407 eiro. Bezdarba līmenis Zilupē ir viens no augstākajiem valstī – pārsniedzot 23%. Pašvaldības budžeta ieņēmumi ir apmēram 2,8 miljonu eiro apmērā, bet no pašvaldību izlīdzināšanas fonda, saskaņā ar RAIM datiem, Zilupe 2015. gadā saņēma 993,1 tūkstoti eiro.

Rīta pusē Zilupes ielās sastaptie cilvēki stāsta, ka pilsēta ir klusa, tajā patīkami dzīvot, bet diemžēl smaga problēma ir darba vietu trūkums, kas liek jaunatnei pamest dzimto pusi un doties uz galvaspilsētu labākas vietas meklējumos.

Vaļdens sarunā ar TVNET atzīst, ka Zilupes novada ekonomiskās problēmas nav atšķirīgas no tām, kas valda arī citviet Latvijā. Lielajās pilsētās un novados ir vieglāk pieejams Eiropas Savienības finansējums, bet mazākos Latvijas novados katra ekonomiskā nebūšana jūtama sāpīgāk. Pašvaldība gan mēģinot saglabāt esošās darba vietas, skolas un tautas namu, lai bezdarba līmenis novadā nekļūtu vēl lielāks. Taču daudz vairāk ietekmēt procesus nespējot - viss ir atkarīgs no uzņēmēju pašu vēlmes nākt uz Zilupes novadu un investēt tajā naudu.

«Ja uzņēmējs redz perspektīvu, domā par kaut kādām pozitīvām izredzēm… uzņēmēju nevar piespiest braukt pie mums. Pašvaldība no savas puses var darīt visu iespējamo – nodrošināt informatīvos materiālus, konsultācijas, seminārus, bet arī pašiem uzņēmējiem ir jāstrādā – jāsagatavo projekti, jārada jaunas darbavietas, jāiet uz priekšu. Lepoties ar to, ka Zilupes novadā atveras jauni uzņēmumi, rūpnīcas un tamlīdzīgas lietas, godīgi sakot, mēs nevaram,» atzīst Vaļdens.

Līdzīgi kā citās pašvaldībās, arī Zilupē atzīst, ka ir izskoloti daudzi topošie speciālisti, taču viņu uzreiz grib tikt kaut kādā nopietnā darba vietā un pelnīt lielu algu. Savukārt darba devēji ir pārliecināti, ka cilvēkiem sākotnēji vajag sevi kaut kādā veidā parādīt, iegūt nepieciešamo pieredzi un tikai pēc tam pretendēt uz lielām algām. Zilupe gan potenciālajam investoram var piedāvāt savu izdevīgo ģeogrāfisko stāvokli – netālu atrodas autoceļš Rīga – Maskava, Krievijas robeža un dzelzceļa līnija.

Tuvākā slimnīca vairāku desmitu kilometru attālumā

Zilupē aizvadītajā gadā darbojās četras skolas – viena pirmsskola, viena vispārizglītojošā un vēl arī mākslas un mūzikas skola. Vaicāts par izglītības sistēmas reformas ietekmi uz novadu, pašvaldības pārstāvis pauž cerību, ka skolēnu skaits nemainīsies un vidusskolu slēgt nevajadzēs. Vienlaikus Vaļdens atzīst, ka ir jāapzinās reālā demogrāfiskā situācija un, ja nebūs kam iet uz skolu, tad nav arī nekāda ekonomiskā pamata finansēt skolotājus, kuri māca, piemēram, tikai vienu bērnu.

«Raugoties nākotnē uz to, cik ir pirmsskolnieku, viss ir kārtībā – ne tikai Zilupē, bet arī apkārtējos novados. Valdības lēmumus var saprast – ja tiek mācīts tikai viens bērns, priekš kam ir jākurina vesela liela ēka un jāmaksā par elektrību? No ekonomiskā viedokļa tas nav loģiski,» saka Vaļdens.

Sarunās ar TVNET zilupieši kā vienu no problēmām norāda, ka problēma ir ārstu pieejamība novadā – pašvaldībā strādā tikai divas ģimenes ārstu prakses un viena NMPD brigāde. Ja gadās saslimt smagāk, jābrauc ārstēties uz teju 35 kilometru attālo Ludzu vai divtik tālo Rēzekni.

Pašvaldība savukārt pauž pretēju pārliecību. Vaicāts, vai Zilupē medicīnas pakalpojumu resurss ir pietiekams, Vaļdens stāsta, ka abi ģimenes ārsti ir augsta līmeņa speciālisti un pagaidām trūkums pēc mediķiem pašvaldībā nav sajūtams. Zilupē ir Veselības un sociālās aprūpes centrs, kurā iedzīvotājiem tiek sniegti veselības aprūpes pakalpojumi.

«Es redzu, ka viņiem rinda ir sakārtota. Tiek lietotas modernas tehnoloģijas, konsultācijas pa telefonu. Telpas pašvaldība nesen izremontējusi, un daudz tiek darīts, lai būtu piekļuve iedzīvotājiem,» skaidro Vaļdens. Pašvaldība tomēr pieļauj – ja tiks saņemtas iedzīvotāju sūdzības vai radīsies tāda nepieciešamība, tiks domāts par papildu speciālistu piesaisti.

Migrācijas spiedienu nesajūt

Pieaugot migrācijas spiedienam arī uz Latvijas austrumu robežu, pierobežā regulāri tiek aizturēti bēgļi un cilvēku kontrabandisti. Lai situāciju varētu vieglāk kontrolēt, pirms dažiem gadiem Latvijas valdība pieņēma lēmumu par žoga būvēšanu uz austrumu robežas. Robežjoslas ierīkošana un izbūve sākta 2015. gadā, un to plānots pabeigt 2019. gadā.

Aizvadītā gada beigās uz austrumu robežas bija iekārtota robežjoslas 65 kilometru garumā, kā arī uzstādīts žogs 23 kilometru garumā. Pērn par «zaļās» robežas nelikumīgu šķērsošanu robežsardze aizturēja 369 trešo valstu pilsoņus, no kuriem lielākā daļa bija Vjetnamas pilsoņi. Savukārt šogad (līdz 17. maijam) par valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu ir aizturēti 56 trešo valstu pilsoņi.

Vaicāts par nelegālās migrācijas ietekmi uz pašvaldības dzīvi, Vaļdens atzīst, ka Latvijai sava robeža ir jāsargā, taču nepieciešamību pēc žoga uz robežas atsakās komentēt, bilstot, ka par to lemj kompetentāki cilvēki. Vienlaikus domes pārstāvis īpaši uzsver, ka nav arī tā, ka pa Zilupes centru klīstu nelegālie migranti, kā tas šķietot dažam labam. «Mūsu robežkontroles punktos strādā jauni, profesionāli cilvēki. Bēgļu problēmu mēs nejūtam. Paldies visiem profesionāļiem, kuri strādā robežas aizsardzībā. Jūtamies pilnīgā drošībā,» saka Vaļdens.

Pirmsvēlēšanu kaislības Zilupē ir sajūtamas maz - par vietu novada domē cīnīsies divi saraksti - «Latgales partija», kurā apvienojušies astoņi no deviņiem pašvaldības deputātiem, kā arī «Saskaņa» ar trīs kandidātiem. Pilsētas ielās sastaptie iedzīvotāji par vēlēšanām domā maz un norāda - esošā dome strādā pietiekami labi un, visticamāk, tai tiks dots mandāts to turpināt arī pēc 3. jūnija.

Vai Zilupe ir Latvijas un Eiropas Savienības beigas vai sākums? Dzirdot tādu jautājumu, pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks uz mirkli samulst, bet tad saka: «Mēs esam Eiropas Savienības vārti. Iebraucot Latvijā – Zilupe ir pirmais pieturas punkts. Eiropas Savienības pirmais punkts,» uzsver Vaļdens.