«Jau vairākus gadus esam novērojuši, ka pieaug izspiedējvīrusu radītais apdraudējums. Pēc uzstādīšanas datorā šī programmatūra šifrē datnes un pieprasa no lietotāja samaksu apmaiņā pret to atšifrēšanu. Ja lietotājs atsakās maksāt, viņš zaudē piekļuvi datiem, vai arī minētie dati tiek publiskoti, radot reputācijas risku gan lietotājam, gan viņa organizācijai,» norādīja Dobelis.
Viņš sacīja, ka parasti uzņēmumos lietotāju un ražošanas datiem veido rezerves kopijas, tāpēc vīrusa sabojātos datus ir iespējams atgūt, taču ne vienmēr tas atbilst patiesībai un arī rezerves kopijas var tikt apdraudētas, ja tās ir sasniedzamas rakstīšanai vai dzēšanai caur datortīklu no inficēta datora. «Tā vietā, lai paļautos uz atsevišķiem mehānismiem, nepieciešams veidot sistemātisku pieeju drošībai. Tipiskā Latvijas uzņēmumā ir ļoti vāji attīstīta drošības uzraudzība un, ja pamata aizsardzība nenostrādā, tad tālākā uzbrucēja rīcība var ilgstoši netikt pamanīta,» uzsvēra Dobelis.
«Datu atgūšana pēc vīrusa šifrēšanas ir tikai daļa no kopējās cīņas. Svarīgs aspekts ir arī uzņēmuma reputācija, un to ir iespējams sabojāt, nozagtās informāciju nopludināšanas gadījumā vai ja informācija par šādu incidentu nāk gaismā. Turklāt uzbrucēji var uzstādīt citas vīrusa komponentes, kas atļauj attālinātu piekļuvi inficētajai IT infrastruktūrai, nemaz nerunājot par zaudējumiem, kas radušies, paralizējot uzņēmuma darbību inficēšanās ar vīrusu dēļ, kā arī nepieciešamību izolēt sistēmas, lai atrisinātu problēmu un samazinātu inficēšanās draudus,» viņu papildināja «PwC» Konsultāciju nodaļas direktore Baiba Apine.