Melnkalne ar dalību NATO cer mainīt spēles noteikumus attiecībās ar Krieviju

Viņš atzina, ka šobrīd nav saredzams, ka Melnkalnes, kas pērn pieredzēja valsts apvērsuma mēģinājumu, attiecības ar Krieviju varētu nonākt mierīgākā stāvoklī. Taču, jūnijā kļūstot par NATO dalībnieci, Melnkalne būs viena no valstīm, kas bauda alianses līguma 5.panta aizsardzību. Tas varētu mainīt spēles noteikumus un Maskavā varētu raudzīties uz attiecībām ar Melnkalni «skaidrāk».

«Tas nenozīmē, ka Melnkalne nevar būt pakļauta kiberuzbrukumiem. Vēlēšanu laikā tādus ir pieredzējušas Eiropas Savienības valstis - Francija un Nīderlande. Mēs esam gatavi uzlabot attiecības ar Krieviju. Dalība NATO nav vērsta pret kādu. Melnkalne nevar būt drauds Krievijai,» teica Darmanovičs. Tajā pašā laikā amatpersona atzina: kamēr Krievija Balkānos ievēros no spēka pozīcijām īstenotu ārpolitiku, attiecības ar Maskavu varētu arī neuzlaboties.

Melnkalnes ārlietu ministrs tiekas ar Latvijas amatpersonām, lai pārrunātu abu valstu divpusējās attiecības. Tikšanās laikā ar Latvijas ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču Darmanovičs apsprieda drošības politikas jautājumus, tostarp Melnkalnes pievienošanās procesu NATO, Melnkalnes integrāciju Eiropas Savienībā, situāciju Rietumbalkānu reģionā un citas starptautiskās aktualitātes.

Ministrs Rinkēvičs atzina, ka smagais reformu darbs, ko Melnkalne veikusi, lai kļūtu par NATO dalībvalsti, ir vainagojies panākumiem. Tāpat Latvijas ārlietu ministrs uzsvēra, ka nevienai trešajai valstij nav nekādu tiesību iejaukties citu valstu ceļā uz NATO.

«Ir svarīgi, ka Rietumbalkānos tiek pastiprināta drošība un stabilitāte. Melnkalne atrodas stratēģiskā vietā un var spēlēt lielu lomu vispārējā alianses drošībā,» teica Latvijas ārlietu ministrs. Viņš arī uzsvēra, ka Melnkalnes dalība NATO ļaus uzlabot arī visas alianses drošību, īpaši tādēļ, ka pēdējā laikā ir novērojams, ka situācija Balkānu reģionā neuzlabojas. Ar Melnkalnes dalību NATO tiek veidots vēl viens stabilitātes punkts Balkānos, skaidroja Rinkēvičs.

Savukārt Darmanovičs stāstīja, ka par spīti tam, ka Melnkanei ir nelieli bruņotie spēki, pēc tās kļūšanas par NATO dalībvalsti, aliansei būs iespēja kontrolēt faktiski visu Vidusjūras ziemeļu krastu. Arī Melnkalnes kaimiņi varēs redzēt, ka smags darbs atmaksājas un mērķus ir iespējams sasniegt.

Melnkalne ir arī Eiropas Savienības kandidātvalsts, un Darmanovičs atzina, ka vizīte Latvijā ļauj gūt lielu pieredzi. Melnkalnes ārlietu ministrs uzsvēra, ka Latvija un pārējās Baltijas valstis ir ļoti progresējušas, un pateicās par mūsu valsts sniegto atbalstu.

Melnkalnes ārlietu ministram vizītes laikā no 15. līdz 18. maijam paredzētas arī tikšanās ar aizsardzības ministru Raimondu Bergmani, Saeimas Ārlietu komisijas vadītāju Ojāru Ēriku Kalniņu, kā arī NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītāju Jāni Sārtu.

Melnkalne par oficiālu NATO dalībvalsti kļūs jūnijā. Nepatiku par Melnkalnes potenciālo pievienošanos NATO paudusi Maskava, kas Melnkalni, kur vairums iedzīvotāju ir pareizticīgie slāvi, uzskata par savas ietekmes sfēras valsti.

Pēdējo reizi NATO paplašinājās 2009.gadā, kad tajā iestājās Balkānu valstis Horvātija un Albānija. NATO uzaicinājumu Melnkalnei pievienoties aliansei izteica 2015.gada decembrī, un 2016.gada maijā Melnkalne un NATO parakstīja protokolu par šīs Balkānu valsts iestāšanos aliansē.

Pērn oktobrī, īsi pirms Melnkalnes vēlēšanām, tika arestēti vairāki Serbijas pilsoņi, kas tiek turēti aizdomās par mēģinājumu valstī sarīkot apvērsumu. Tā gaitā bija paredzēts noslepkavot toreizējo premjerministru Džukanoviču, kura vadītā valdība atbalstīja pievienošanos NATO. Apvērsuma mēģinājumā bijušas iesaistītas «Krievijas valsts struktūras», uzskata Melnkalnes īpašais prokurors.