No ieroču ražošanas līdz automobiļiem jeb kā attīstījās Mazda

Mazda ceļš līdz auto ražošanai nebija īss. Džudžiro Matsudas (Jujiro Matsuda) dibinātā kompānija sākotnēji koncentrējās uz instrumentiem un ražošanas iekārtām. Tikai 1931.gadā Toyo Kogyo izlaida savu pirmo transportlīdzekli - trīs riteņu motociklu ar kravas kasti Mazda-Go, kurš turklāt valkāja Mitsubishi emblēmas, jo tika izplatīts Mitsubishi tirdzniecības tīklā.

Ievērojamas korekcijas Toyo Kogyo darbībā ienesa Otrais pasaules karš, kā dēļ kompānija pārorientējās uz ieroču ražošanu.

Tikai pēc kara beigām 1945.gadā un pakāpeniskas starptautisko tirdzniecības saišu atjaunošanas Toyo Kogyo atsāka Mazda-Go ražošanu un eksportu, bet

1960.gadā prezentēja savu pirmo pasažieru auto R360

- ārkārtīgi vieglu auto ar divām durvīm un četrām sēdvietām, un 356 kubikcentimetru motoru, kurš uz 100 kilometriem patērēja vien 3 litrus benzīna.

Auto ātri vien iemantoja milzu popularitāti, jo bija salīdzinoši lēts un strādājošajai sabiedrības daļai aizsniedzams sapnis par personīgo auto. 1960.gada decembrī vien šo sapni piepildīja 4090 japāņi.

Gadiem ejot, Mazda vadība un inženieri ir bijuši atvērti un īstenojuši virkni drosmīgu ideju. Tā, piemēram, Mazda sešdesmito gadu sākumā sāka tālāk attīstīt vācieša Fēliksa Vankeļa izstrādāto bezvirzuļu iekšdedzes dzinēju un joprojām ir uzņēmums, kas saražojis visvairāk šāda tipa auto (aptuveni 2 miljonus). Piedevām Mazda ir arī

vienīgais zīmols, kam izdevies izcīnīt uzvaru leģendārajās Lemānas 24 stundu izturības sacensībās

ar automobili, ko uz priekšu dzen spalgi dziedošs rotormotors; to 1991.gadā paveica sacīkšu prototips 787B.

Lai gan Mazda arī šodien turpina nākamās paaudzes Vankeļa tipa dzinēja izstrādi, galvenā uzmanība ir pievērsta tradicionālajiem spēka agregātiem un to optimizēšanai. Bet ne jau tikai dzinējos tiek mazināta berze un enerģijas zudumi; tā dēvētās SKYACTIV tehnoloģijas palīdz celt mašīnas efektivitāti arī ar transmisiju un balstiekārtas modernizēšanu, virsbūves stingrības paaugstināšanas un vienlaikus svara samazināšanas risinājumiem.

Ne mazāk svarīgs faktors, kas raisa interesi par jaunu auto un brīžiem pat svarīgāks par tehniskajiem risinājumiem, ir dizains. Mazda jau kopš šā gadu desmita sākuma savus auto veido, lietojot

Vācijas, ASV un Japānas dizaina nodaļās izauklēto stila valodu KODO.

Šā burtu virknējuma atšifrējums ir Kustības dvēsele (Soul of Motion), un tā pirmo reizi tika iemiesota 2010.gada nogalē debitējušajā konceptauto Mazda Shinari. Tas ir slaids, sportiska izskata sedans, taču ne jau šādam auto bija lemts kļūt par pirmo sērijveida auto - KODO sludinātāju. Par tādu kļuva 2011.gada Ženēvas auto izstādē prezentētais konceptauto Minagi. Pusgadu vēlāk Frankfurtē Mazda prezentēja tā sērijveida versiju, un tas bija zīmola pirmais kompaktklases krosovers CX-5.

Lai arī CX-5 bija Mazda debija kompakto krosoveru klasē, modelis ātri vien iemantoja popularitāti visā pasaulē. Patiesībā

tas ir kļuvis par svarīgāko zīmola modeli,

jo veido aptuveni 25% no visiem Hirošimas kompānijas pārdotajiem auto. Bet kopumā kopš CX-5 iznākšanas 120 pasaules valstīs pārdots vairāk nekā pusotrs miljons dažādu modeļa modifikāciju.

Tā kā CX-5 ir tik nozīmīgs automobilis, skaidrs, ka tas jāattīsta tālāk it visās jomās. Un tā jau 2015.gada Frankfurtes automobiļu izstādē Mazda stendā debitēja konceptauto Koeru - auto, kurš deva ieskatu, kā progresēs Mazda KODO dizains. Par to, cik tas atspoguļojas sērijveida produktā, varējām jau pārliecināties virtuālās reportāžās no šā gada Ženēvas auto šova, kur pasaules pirmizrādi piedzīvoja Mazda CX-5 2.paaudze. Tomēr, tā kā nekas nevar būt labāks par automašīnas aptaustīšanu un apskatīšanu klātienē,

jau 24.maijā Mazda bestsellera jaunā versija tiks prezentēta Rīgā.

Un tad interesentiem būs iespēja ne tikai novērtēt KODO dizaina jaunās izpausmes, bet arī testa braucienos izmēģināt jaunākās SKYACTIV tehnoloģijas, tostarp benzīna dzinēja cilindru deaktivēšanas sistēmu, kas pie katras iespējas palīdz taupīt degvielu.